Notikumi pēdējo gadu laikā, kā piemēram – grozījumi Satversmes tiesas likumā, kas ļauj iesniegt konstitucionālo sūdzību arī fiziskām un privāto tiesību juridiskām personām, kā arī Latvijas iedzīvotāju vēršanās Eiropas Cilvēktiesību tiesā par cilvēktiesību pārkāpumiem, liek aizdomāties par cilvēktiesību ierobežošanas aktualitāti. Bieži vien šīs sūdzības ir pamatotas, par ko liecina Satversmes tiesas izskatītās lietas, tomēr dažreiz sūdzību pamatā ir neizpratne par cilvēktiesībām un to absolutizēšana. Tas varētu liecināt par to, ka par cilvēktiesībām tiek runāts par maz. Šobrīd Satversmes tiesa ir nozīmīgākā pamattiesību doktrīnas veidotāja.
Cilvēktiesību ideja un jēdziens radās vēl pirms Apvienoto Nāciju Organizācijas(ANO) dibināšanas 1945. gadā. Tomēr tikai ar šīs organizācijas izveidošanu cilvēktiesības ieguva oficiālu un sabiedrisku atzinību. Cilvēktiesības tika minētas ANO Statūtos, kā viena no svarīgākajām ANO darbības sfērām. Cilvēktiesību aizsardzība un veicināšana, demokrātija un tiesiskums ir Eiropas parlamenta pamatvērtības. Īpaša uzmanība tiek pievērsta sūdzībā, par vārda un preses brīvību, demokrātisku vēlēšanu norisi un taisnīgu tiesu.
Cilvēktiesības un pamatbrīvības dod mums iespēju pilnā apjomā izmantot un attīstīt cilvēkam piemītošās īpašības – saprātu, apziņu, talantu, tās dod mums iespēju apmierināt garīgās un citas vajadzības. Šīs tiesības un brīvības pamatojas uz visas cilvēces aizvien pieaugošajiem centieniem pēc dzīves, kurā tiktu respektēts un aizsargāts katrs indivīds un tam piemītošā pašcieņa.…