Cilvēks Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā

Vidzemes akmeņainās jūrmalas lielākā piekrastes daļa stiepjas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā. Tieši tapēc Vidzemes akmeņainā jūrmala 2005. gada 8. un 9. janvāra vētrā guva smagus postījumus: ir noārdīti krasti, kāpas un ceļi kāpu zonā, kā arī nogāzti neskaitāmi daudz koku, apdraudētas cilvēku dzīves vietas.
Kaut gan Latvija nav no dabas stihiju apdraudētākajām zemēm pasaulē, tomēr, arī Latvijā ir bijušas visnotaļ iespaidīgas vētras ar orkāna spēku. Latvijas vēsturē zināmās lielākās viesuļvētras jeb orkāni Latvijai pāri brāzās 1967. gada 17. un 18. oktobrī un 1969. gada 1. un 2. novembrī. Interesanti, ka pēc pirmā orkāna zinātnieki sprieda, ka tik liela dabas stihija mūsu zemē varētu atkārtoties reizi 300 vai pat 700-800 gados. Taču jau pēc diviem gadiem un četrpadsmit dienām viesuļvētra Latviju piemeklēja atkal, turklāt vēl stiprāka un plašāka. Saimnieciski lielāko postu abas viesuļvētras nodarīja Latvijas mežiem. Visvairāk cieta priedes un egles, jo to biezais zaru vainags kā bura uztver vēju. Lai pēc vētrām attīrītu mežus no izgāztajiem un nolauztajiem kokiem, bija jāizved vairāk nekā 30 milj. kubikmetru koksnes. Latvijā mežstrādnieki to spētu izdarīt labi ja 10 gados, tāpēc Latvijā sāka ieplūst viesstrādnieki, tā saucamās melnāsmelnāsmelnās brigādes, no padomju impērijas. Šobrīd, kad pēc pēdējās vētras pagājuši 38 gadi, Latviju piemeklēja vēl viena, ļoti spēcīga vētra.…