Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 3 | |
1. | Politiskās partijas | 4 |
2. | Pilsoniskā sabiedrība Latvijā | 7 |
2.1. | Interešu grupas | 7 |
2.2. | Pilsoniskā sabiedrība un NVO | 9 |
Nobeigums | 12 | |
Izmantotās literatūras saraksts | 13 |
Nobeigums
Līdzdalība politiskajās partijās, NVO un neformālās interešu grupās nostiprina attiecības starp indivīdiem un starp dažādām sociālām grupām, saliedē cilvēkus, kam ir līdzīgi uzskati un līdzīga pieeja kāda kopīga mērķa sasniegšanai.
Tomēr pastāv vairākas problēmas, kas kavē indivīda iesaisti sabiedriskajās aktivitātēs un politikas veidošanā.
Kā vien no problēmām minama zema sabiedriskā aktivitāte un savstarpējā uzticēšanās. Nav iedibinātas sadarbības tradīcijas. Vēl joprojām liels skaits Latvijas iedzīvotāju nejūt, ka var ietekmēt notikumus sabiedrībā, neredz ieguvumus no sadarbības ar citiem un arī necenšas sadarboties. Bieži cilvēkiem nav sadarbībai nepieciešamās zināšanas un prasmes.
Otrkārt, jāmin iedzīvotāju atsvešinātība no publiskās pārvaldes. Liela daļa iedzīvotāju neuzticas valsts un pašvaldību varai, neizprot tās mērķus un darbību un neredz jēgu centieniem piedalīties politikas veidošanā. Daudziem šķiet, ka personīgie kontakti ir nozīmīgāki par formāliem kontaktiem. Lai gan likumdošana netraucē iedzīvotājiem piedalīties, pilsoniskā sabiedrība un publiskās pārvaldes darbinieki nav pietiekami informēti par reālām līdzdalības iespējām un metodēm, kā arī par līdzdalības rezultātiem un to lietderību.
Vēl joprojām iedzīvotāji maz zina par NVO darbību, NVO darba rezultātiem un lietderību, līdz ar to iesaistīšanās līmenis ir zems. NVO darbiniekiem kopumā trūkst prasmes un resursi, lai informētu par NVO darbības rezultātiem, iesaistītu iedzīvotājus un piesaistītu nepieciešamos līdzekļus. NVO trūkst finanšu avotu daudzveidības.
Politiskajām partijām Latvijā ir jākļūst profesionālākām. Latvijas sabiedrībai kopumā un tās politiķiem trūkst teorētisko zināšanu un praktisko zināšanu; partijām nav skaidras izpratnes par politisko partiju uzdevumiem un funkcijām demokrātiskā sabiedrībā. Sabiedrība neprasa atbildību no partijām par programmas izpildi un partijas biedru nekonsekvenci. Politiķiem jāiemācās strādāt konstruktīvi, atbildīgi, sabiedrības interesēs. Īpaša uzmanība nākotnē vajadzētu pievērst arī tam, cik demokrātiskas ir pašas politiskās partijas un NVO.
Lai pilsoniskā sabiedrība Latvijā darbotos rezultatīvi un spētu ietekmēt politiskos procesus valstī, tās dalībniekiem jābūt apņēmīgiem, jāsadarbojas un jārīkojas sabiedrībai caurredzamā veidā, turklāt tai vajadzīgi tādi cilvēkresursi un finansiālie resursi, kas var nodrošināt kvalitatīvu sabiedrības pastāvību un devumu. Jāveido tāda sadarbība starp valsts institūcijām, kur sabiedrība cenšas vairāk uzticēties valsts institūcijām, bet valsts institūcijām jācenšas šo uzticību attaisnot – valdības uzdevums ir izskaidrot savu rīcību un iedibināt tālākus ceļus sadarbībai ar valsts iedzīvotājiem.
…
Cilvēku līdzdalība sabiedriskajās norisēs ir būtiska demokrātijas sastāvdaļa. Tā nodrošina iespēju ne vien būt informētam par sabiedrības attīstības procesiem, bet arī ietekmēt šo procesu turpmāko attīstību. Līdzdalība var izpausties gan kā sava viedokļa formulēšana un pamatošana dažādās institūcijās, gan kā piedalīšanās normatīvo aktu izstrādē un konkrētu amatpersonu iecelšanas atbalstīšana, tāpat arī kā nevalstisko organizāciju (turpmāk – NVO) sadarbība kādas konkrētas jomas pilnveidošanā. Tiesības likumīgā ceļā virzīt savas intereses norāda uz demokrātiskas sabiedrības pazīmēm, jo mūsdienās demokrātija nav iedomājama bez interešu dažādības. Tieši tādēļ pastāv dažāda veida politiskās partijas, NVO, interešu grupas un apvienības, kas cīnās par varu un ietekmi lēmumu pieņemšanas procesu laikā, lai veiksmīgāk tiktu panāktas šo konkrēto ieinteresēto grupu/pušu intereses. Pēdējos gados publiskās politikas atklātība, sabiedrības līdzdalības iespējas ir bijusi samērā aktuāla tēma. Līdz ar to šī referāta ietvaros tiks apskatītas iespējas, kā indivīdi var ietekmēt politiskos notikumus valstī, līdzdarbojoties politiskajās partijās, interešu grupās un NVO.
- Cilvēks un politika
- Latviešu kolaborācija ar vācu okupantu varu un šī jautājuma atspoguļojums Latvijas politikā
- Latvijā īstenota fiskālā politika (2.daļa)
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Latviešu kolaborācija ar vācu okupantu varu un šī jautājuma atspoguļojums Latvijas politikā
Referāts augstskolai23
-
Latvijā īstenota fiskālā politika (2.daļa)
Referāts augstskolai14
-
Izglītības politika Eiropas Savienībā
Referāts augstskolai7
-
Tiesību normas un morāles normas kā politiski regulējoši faktori. Vai politika var būt morāla
Referāts augstskolai32
-
Ziemeļvalstu dimensija. Latvija. Tuvināšanās un neitralitātes politika
Referāts augstskolai11
Novērtēts!