Jau kopš pašiem cilvēces pirmsākumiem morāles problēmas to visdažādākajās izpausmēs vienmēr ir ieņēmušas nozīmīgu vietu cilvēka un visas sabiedrības garīgajā dzīvē. Tās centušies risināt gan ievērojami filozofi, gan arī mazizglītotā ļaužu daļa. Tieši nežēlība, netaisnība vistuvāk skar sabiedrību, tā vienmēr liek par sevi atgādināt, izpaužoties un atkārtojoties arvien jaunos, šausminošos veidos. Šīs problēmas caurvij dzīvi, liekot cilvēkam pašam, neraugoties uz gadsimtos krāto pieredzi, tās atrisināt, atkārtot mūžseno izvēli starp labo un ļauno.
Mūsdienu pasaulē cilvēkam paveras daudzas iespējas iepazīt kultūras vērtības, kuras laika gaitā uzkrājusi cilvēce. Tomēr joprojām nav skaidras un visaptverošas atbildes uz jautājumu, kas ir ļaunums un kā tas ir radies, vai šī ētikas kategorija sabiedrībai ir nepieciešama. Taču ir skaidrs, ka katram jārod savas atbildes, jo cilvēks nekad nevar palikt neitrāls, atrasties viņpus visa pasaulē notiekošā. Indivīds var pieņemt negatīvo, atzīt par noderīgu vai arī censties ar to cīnīties, izskaust.Tā šodien ir pati nozīmīgākā morālā izvēle.
Pretoties neizzinātam ienaidniekam ir smagi, tādēļ svarīgi izprast ļaunuma būtību, cēloņus, kur palīdzēt var cauri gadsimtiem izkristalizējušās cilvēces domātāju atziņas un mūža gaitā piedzīvotas iekšējās atklāsmes. …