Alberts Einšteins piedzima 1879.gada 14.martā Ulmā, kādā senlaicīgā namā, kas atradās Veinhofa laukumā un 1944.gadā tika sagrauts amerikāņu bumbvedēju uzbrukuma laikā. Pēc savas sociālās izcelšanās Einšteins piederēja pie sīkburžuāzijas. Tādejādi viņš nāca no sīkburžuāzijas. Tādejādi viņš nāca no sabiedrības zemākā slāņa, kas tolaik varēja izvirzīt nākamos zinātniekus. Mantīgo šķiru izglītības monopols tajos laikos vēl bija neskarts. Studēšana universitātē maksāja dārgi, un akadēmiskā karjera parasti sākās ar daudzgadīgu privātdocentūru, kas nedeva nekādus ienākumus, izņemot nelielas klausītāju iemaksas. Tāpēc zinātnieka profesiju vispār varēja izvēlēties tikai turīgu ģimeņu atvases.
Jaunais Einšteins auga dārza zaļuma apņemtā namā gandrīz lauku apstākļos Bavārijas galvaspilsētas dienvidu nomalē. Šis apstāklis noteikti veicināja viņa stipri izteiktās dabas izjūtas izveidošanos. Jau kā skolēns Minhenē Einšteins nodarbojās ar mūziku. Vijoles spēles mācīšanos, kas viņam bija jāsāk sešu gadu vecumā, viņš pirmajā laikā uztvēra kā papildu spaidu un iekšēji izturējās pret to tikpat noraidoši kā pret skolas stundām un piespiesto dievkalpojumu apmeklēšanu. Taču drīz vien mūzika sāka viņu saistīt. Ar laiku tā arvien vairāk kļuva par aizraušanos un vēlāk gandrīz par viņa otro profesiju.
Minhenē nodzīvojos gados skolēnam Einšteinam bija sevišķi nozīmīgi vispirms divi pārdzīvojumi: kompasa adatas kustību novēršana un iepazīšanās ar ģeometrijas mācības grāmatu.
Grūtības skolā drīz vien noveda pie atklāta konflikta. Stāsta, ka klases audzinātājs kādu dienu teicis Einšteinam: „Man būtu patīkami, ja jūs aizietu no mūsu skola.” Kad skolēns uz to atbildējis, ka viņš taču neko neesot nogrēkojis, viņš saņem atbildi: „Jā, tas ir pareizi”. Taču jūsu klātbūtne klasē pati par sevi bija pietiekama, lai sagrautu katru respektu. Tas bija pietiekami skaidri. Vecāku pārcelšanās uz Milānu paātrināja Einšteina priekšlaicīgo aiziešanu no skolas Minhenē. Tēvs, kuram- kā jau minēts- arī Bavārijas galvaspilsētās bija maz panākumu ar viņa elektrisko uzņēmumu, gribēja izmēģināt laimi Ziemeļitālijā. Viņš iekārtoja Milānā līdzīgu darbnīcu. Dēlam vēl vajadzēja dažus mēnešus palikt Minhenē un pabeigt skolu, tas bija priekšnoteikums lai varētu sākt mācības augstskolā. Tomēr Alberts vairs nevarēja ilgāk izturēt skolas solā. Viņš sagādāja sev ārsta apliecību, ka sakarā ar veselības stāvokli viņam katrā ziņā nepieciešams vairāku mēnešu atpūtas atvaļinājums pie viņa vecākiem Ziemeļitālijā. Pēc tam viņš aizgāja no skolas pavisam. Skolas vadība nepretojās viņa aiziešanai.
Einšteins nesēroja par mācību pārtraukšanu Minhenes skolā, kas viņām likās drūma un nospiedoša. Tikai literatūras skolotāju viņš paturēja labā piemiņā. Viņš labprāt atcerējās, kā lasījis Gētes un citus darbus no vācu un angļu klasikas. Einšteina aiziešana no Luitpolda ģimnāzijas Minhenē atgādina jaunā Šillera bēgšanu no Virtembergas hercoga dresūras režīma. Arī jaunajam Einšteinam bija pretīgs skolā valdošais stulbais spaidu režīms. Viņš tajā saskatīja tikai analoģiju viņa ienīstajai zaldātu dresūrai, kā viņš vēlāk nicinoši nosauca prūšu vācu militāro sistēmu.
1895.gada agrā pavasarī eksģimnāzists atstāja savu tēvu zemi un bez oficiālu dokumentu nokārtošanas devās pāri Alpiem uz Milānu. Vecāki nebija gaidījuši viņa ierašanos. Viņi bija pārsteigti par to, ka viņš ir atstājis skolu priekšlaicīgi nesaņēmis liecību par skolas beigšanu. Dēls mēģināja viņus nomierināt un apsolīja, ka viņš pašmācības ceļā radīs nepieciešamos priekšnoteikumus, lai varētu iestāties augstskolā. Kāda tēvoča paraugam sekodams, viņš gribēja kļūt par inženieri. Tāpēc viņš studēja plašu fizikas mācības grāmatu un sāka tuvāk interesēties par tēva elektrotehnikas darbnīcu. Drīz pēc savas ierašanās Itālijā Einšteins lūdza savu tēvu iesniegt viņa vietā lūgumu Virtembergas vadībai par atbrīvošanu no Virtembergas pavalstniecības. Pēc visa tā, ko viņš pa šo laiku bija pārdzīvojis un pieredzējis, viņš vairs negribēja būt impērijas vācietis. Kā no oficiāliem dokumentiem izriet, Einšteina dzimtās pilsētas Ulmas kopienu lūgumu apmierināja. 1896.gada janvāra beigās tika izsniegts dokuments atbrīvošanu no pavalstniecības.
Vecāku nelabvēlīgais saimnieciskais stāvoklis lika Einšteinam, cik vien ātri iespējams, uzsākt studijas augstskolā. 1895.gada rudenī viņš devās uz Šveici studēt inženierzinātnes plaši pazīstamajā Šveici studēt inženierzinātnes plaši pazīstamajā Šveices Savienības Tehniskajā augstskolā Cīrihē. Tā kā viņš nevarēja uzrādīt liecību par ģimnāzijas beigšanu, viņam bija jāiztur īpašs uzņemšanas eksāmens.
Taču Einšteinam gan bija labas zināšanas matemātikā un fizikā, bet aprakstošajās dabas zinātnēs un valodās viņa sasniegumi netika atzīti par pietiekamiem. Einšteins sekoja rektora padomam un iestājās kantona skolā Āravā pēdējā klasē, lai iegūtu Vācijā nesaņemto liecību par vidusskolas beigšanu. Kantona skola Āravā patīkami atšķīrās no Bavārijas karaliskās valsts ģimnāzijas, ar kuru Einšteins bija iepazinies ar Minhenē.
…
