Personības struktūra psihoanalītiskajā personības koncepcijā
Freids izveido strukturālo psihes modeli, kurš parādās grāmatā “Ego un Id” (1923).
Id – cilvēka bioloģiskais pamats, to pārvalda divas dziņas jeb instinkti Eross (dzimumdziņa) un Tanatoss (nāve). Seksuālā dziņa ir visas cilvēka aktivitātes pamats – libido. Nāves dziņa – cilvēkam ir tieksme atgriezties izejas stāvoklī – varbūtībā. Id darbojas saskaņā ar baudas principu, to vislabāk novērot pie zīdaiņiem, kam nav nekāda pašregulācijas mehānisma. Bērns iemācās apzināties citus cilvēkus un iemācās nošķirt viņus no sevis. Realitātes princips izveidojas Ego un Superego.
Ego saturs ir psihiskie procesi – sajūtas, uzmanība, atmiņa, domāšana, iztēle. Spēcīgs Ego – cilvēks spēj organizēt sevi, pieņemt lēmumus un rīkoties. Vājš Ego – cilvēks pasīvi ļaujas dzīves plūdumam.
Superego saturs ir internalizēti sabiedriskie un morāles normatīvi, tas ir ļoti svarīgs iekšējās pašregulācijas mehānisms, kas palīdz orientēties gan sabiedrībā, gan kultūrā. Superego sāk veidoties ļoti agrā bērnībā ar apziņas veidošanos. Sākotnēji tas izpaužas kā “ideālais es” bērna priekšstats par to, kādam viņam vajadzētu būt, kā viņam vajadzētu izturēties. …