Pirms grupas struktūras aplūkošanas jāpievēršas tās sastāvam. Grupas skaitliskajam lielumam ir nozīme ne tikai no klasifikācijas viedokļa. Grupas lielums var ietekmēt psiholoģisko procesu raksturu grupā. Jo lielāka grupa, jo sarežģītāk ir koordinēt tās locekļu darbību, līdz ar to lielākas grupas prasa lielāku varas koncentrāciju vienās rokās. No evolucionārās psiholoģijas viedokļa, skaitliski mazākas cilvēku grupas veidojas biežāk, jo tās vairāk sekmē “ietverošo piemērotību”.
Nozīmīgs ir arī grupas viendabīgums (homogenitāte) vai neviendabīgums (heterogenitāte). Grupas var būt viendabīgas pēc dzimuma, etniskās piederības, vecuma, izglītības, profesijas un citām pazīmēm. Heterogēnās grupās ir biežāki konflikti un savstarpējās nesaskaņas, lielākas psiholoģiskās saderības problēmas, retāka un formālāka komunikācija. Savukārt heterogēnajām grupām var būt tādas priekšrocības kā lielāks elestīgums, jaunu ideju ģenerēšana, ātrāka attiecību veidošana ar citām grupām. Jo vairāk cilvēki iepazīst cits citu, jo mazākanozīme ir dzimumam, tautībai, vecumam un citām demogrāfiskajām pazīmēm; svarīgāki kļūst cilvēku uzskati un personiskās īpašības.
Grupas struktūru veido grupas normas un lomas, statuss un līderība, savstarpējo komunikāciju raksturs. Katrā grupā pastāv šajā grupā pieņemtie uzskati, kādai ir jābūt grupas dalībnieku uzvedībai tajā vai citā situācijā. Sociālās normas ir grupā pieņemtie noteikumi vai prasības, kuras nosaka, kā tās locekļiem ir jārīkojas vai jāuzvedas konkrētās situācijās. Tās nosaka arī to, kāda grupas locekļu uzvedība nav pieļaujama. Cilvēki, kuri nepakļaujas šīm normām un nevar pieņemamā veidā izskaidrot savu rīcību, tiek nosodīti. Nosodījums var izpausties kā negatīva attieksme, negatīvas sankcijas vai sods. …
