Secinājumi
Darba izstrādes gaita ir radušies šādi secinājumi:
1. Iedzīvotaju skaits Eiropas Savienības valstīs kopumā nākotnē samazināsies, piemēram, Latvijā 2050.gadā varētu dzīvot 1.87 miljoni iedzīvotāju.
2. Iedzīvotāji ES valstīs noveco, piemēram, Latvijā pēc prognozēm jaunu cilvēku (20-30.gadu vecums) īpatsvars kopskaitā samazināsies no 30% 2011.gadā līdz 22% 2030.gadā.
3. Latvijā ir par 1.9 procentpunktiem augstāks nodarbinātības rādītājs nekā ES valstīs kopumā, bet tas ir panākts uz sieviešu nodarbinātības līmeņa augsto rādītāju rēķina, jo vīriešu nodarbinātības līmenis, kaut arī tam ir tendence katru garu paaugstināties, vēl joprojām atpaliek no ES vidējā līmeņa (2006.gadā par 1.6 procentpunktiem).
4. Veicot pētījumu par Latvijas darbaspēka planošanu un iespējamām vakancēm, atklājas, ka puse Latvijas darba devēju neplāno iespējamo nepieciešamību pēc darbaspēka.
5. Latvijā pēc pētījumiem visgrūtāk aizpildāmās vakances ir medicīnas māsas, ārsti un mazkvalificētais darbaspēks (pārdevēji, paligstrādnieku u.c.).
6. Pēc pētījumiem gandrīz 80% darba devēju 2006.gadā atzīst, ka galvenais darbaspēka trūkumu izraisošais faktors ir grūtības atrast darbinieku ar nepieciešamo kvalifikāciju.
7. Latvijā profesiju standartus, kuru izstrādes pamatmetodika ES vecajās dalībvalstīs balstās uz darba devēju nosacījumiem, veido izglītotāji (LR Izglītības ministrija kopā ar darba grupām), līdz ar to izglītības programmas netiek veidotas, balstoties uz aktualitātēm darba tirgū.
8. Eiropas Savienības valstīs ir izteikts skolotāju trūkums, piemētam, Vācijā uz 2015.gadu pēc prognozēm trūks 80 000 skolotāju.
9. Latvijā pēc prognozēm skolotāju skaits samazināsies, jo samazinās pedagogu izglītības un izglītības zinātnes īpatsvars citu studentu grupu vidū pēdējos deviņos gados samazinajies no 24.7% līdz 7.5%.
10. Latvijā 63% darba devēju atzīst neatbilstību profesionālai izglītībai ar darbinieka kvalifikāciju, kas liecina par izglītības sistēmas neelasticitāti.
11. Latvijas darba tirgus tendence, ka Latvijā 2007.gadā kopumā 52% strādajošo nav nodarbināti profesijās atbilstoši viņu izglītībai, iezīmējas arī veselības aprūpes speciālistu vidū: 30.4% māsu un 25.9% ārstu nestrādā savā profesijā, bet kopumā 42.7% medicības izglītību ieguvušie speciālisti nestrādā savā nozarē.
Tirdzniecības analīze un attīstības perspektīvas vērtējums Latvijā
Ieskatoties Centrālās Statistikas pārvaldes mājas lapā var redzēt, ka šā gada septembrī, salīdzinājumā ar 2013. gada septembri, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājās par 3,6%. Pēc darbības jomas un preču iedalījuma lūk kādus rādītājus parāda šī mājas lapa pārtikas preču grupā tas pieauga par 3,9%. Nepārtikas preču tirdzniecības apjoms palielinājās par 3,4%, tai skaitā auto degvielas mazumtirdzniecības apgrozījums - par 9,8%.Salīdzinot ar pagājušā gada septembri, mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, ir pieaudzis par 4%. Bet CSP (centrālā statistikas pārvalde) dati parāda arī to, ka šā gada septembrī, salīdzinot ar augustu, mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums samazinājās par 0,3%. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms samazinājās par 0,4%, bet nepārtikas preču apgrozījums - par 0,3%.Šā gada septembrī, salīdzinot ar augustu, mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums samazinājās par 0,3%. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms samazinājās par 0,4%, bet nepārtikas preču apgrozījums - par 0,3%. Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā sezonalitāti, septembrī salīdzinājumā ar augustu samazinājās.
…
