Vajadzības un motīva jēdziens un klasifikācija.
Kā patstāvīgu zinātnisku problēmu vajadzības sāka pētīt nesen 20.gs.pirmajā pusē.Radās daudz dažādu viedokļu par vajadzību teoriju no bioloģiskas līdz filozofiskai. Šī aspektu daudzveidība radīja situāciju, ka vajadzība kā psiholoģiska parādība tika apskatīta arvien retāk. Laika gaitā daudzi pētnieki, neskatoties uz izvēlēto pētījuma virzienu, nonākuši pie kopēja slēdziena, ka vajadzība ierosina cilvēka aktivitāti ( uzvedību, darbību).
Izplatīts viedoklis ir tāds, ka vajadzība rodas tad, ja cilvēka apziņā izveidojas priekšstats par to, kā apmierināt novērst kaut kā trūkumu. Psihologs V.G.Ležņevs rakstīja, ja vajadzībai nav pat lielos vilcienos skaidrs kā to apmierināt, tad vienkārši nav arī pašas vajadzības kā psiholoģiskas realitātes. Daudziem vajadzības ir ne tikai priekšmeta attēlojums, bet arī pats priekšmets. Šādā interpretācijā vajadzība tiek atdalīta no cilvēka. Tā atspoguļojas sadzīves, ikdienas vajadzību jēdzienā.
Vajadzība ir stāvoklis, kas rodas, ja indivīdam pietrūkst kāda nepieciešama objekta vai nosacījuma.
Vajadzības kā priekšmeta uztvere nozīmē to, ka tieši priekšmeti tiek apskatīti kā vajadzību attīstības līdzeklis. Iznāk, jo vairāk priekšmetu cilvēkam ir apkārt, jo vairāk viņam ir vajadzību. Drīzāk runa varētu būt par vajadzības apmierināšanas veida un līdzekļu izvēli. Pieaugot dzīves pieredzei, cilvēks arvien vairāk apzinās, kādi priekšmeti viņam nepieciešami, lai kvalitatīvāk apmierinātu savas vajadzības.
…