Domājot par kādu problēmu rakstīt šo darbu, nejauši manās rokās nonāca žurnāls „Mans mazais”, kurā bija raksts par māmiņām, kuras audzina bērnus ar cerebrālo trieku. Kā viņas tiek galā, kādas ir problēmas un vēlmes. Un tā kā viens no kustību traucējumu veidiem ir bērnu cerebrālā trieka, tad izvēlējos nedaudz pieskarties šai problēmai. „Cerebrālā trieka ir muskuļu kontroles traucējumi, kuru rezultātā rodas grūtības noturēt ķermeni pareizā stāvoklī. Tā pamatā ir neliels smadzeņu daļas bojājums, kas radies grūtniecības periodā vai drīz pēc bērna piedzimšanas.” [5, 69] Man radās interese sīkāk apskatīt tieši šo problēmu un redzēt kāda tad ir situācija šajā jautājumā kaut vai tepat Rīgā. Es aptaujājos vai kāds no kolēģiem nezina, kur es varētu iepazīties ar šo problēmu sīkāk, kur es varētu reāli redzēt kā tad notiek darbošanās ar šādiem bērniem, man ieteica apmeklēt invalīdu rehabilitācijas centru "Mēs esam līdzās”. Vienā no centra grupiņām no rīta bija atnācis viens zēns, Daniēls, 5 gadu vecs. Viņam ir bērnu cerebrālā trieka un runas traucējumi. Ergoterapeite, kas darbojās šajā grupā, man pastāstīja, ka ar Danielu rehabilitācijas centrā nodarbojas ergoterapeits, fizioterapeits un logopēds. Vecāki Danielu vedot arī uz masāžām, lai stimulētu muskulatūras attīstību. Ergoterapeits ir nodarbes terapeits, kas nodarbojas ar cilvēku neatkarības veidošanu un ikdienas prasmju apguvi. “Ergoterapijas galvenais uzdevums ir veicināt indivīda veselību un neatkarību jebkuros dzīves apstākļos. Attiecīgi, ergoterapeits ir ārstniecības profesionālis, kas lieto mērķtiecīgu aktivitāti, lai aizkavētu mazspējas vai nespējas rašanos un attīstītu indivīda neatkarību ikdienā. Ergoterapeits arī rosina cilvēku adaptēties jaunos apstākļos, un, izmantojot aktivitāti kā terapeitisku aģentu, samazina cilvēka fizisko vai garīgo disfunkciju.” [6]…