Cilvēka un pilsoņa tiesību jautājums XVIII gs. franču apgaismotāju Voltēra, Monteskjē, Ruso un Didro u.c. filosofiskajā skatījumā

Apgaismība – sabiedriski politisks virziens, kura pārstāvji centās novērst pastāvošās sabiedrības trūkumus, grozīt tās tikumus, politiku un sadzīvi, izplatot labā un tasinības idejas un zinātnes atzinumus. Apgaismības pamatā ir ideālistisks priekšstats par apziņas noteicošo lomu sabiedrības attīstībā, vēlēšanās sabiedriskās kaites izskaidrot ar cilvēka gara tumsību, ar savas pašu dabas nesaprašanu.
Tā laika 18.gds. vidū Francija kļuva par Eiropas apgaismības filosofijas centru.
Franču apgaismības filosofija bija ar praktiskāku filosofijas centru. Franču apgaismības filosofija bija ar praktiskāku ievirzi nekā angļu filosofija, par ko liecina franču apgaismības laikmeta idejas, kur par galvenajām tiek uzskatītas:
1)sacelšanās pret autoritātēm – indivīdam ir pašam jāatrod atbilde uz visiem jautājumiem.
2)Racionālisms (franču val. ēvidence – acīmredzmība; latīņu val. rationalis – saprātīgs) - paļaušanās uz cilvēku prātu.
3)Kultūroptimisms – pēc apgaismotāju domām, ja prāts un zināšanas tiks izplatītas, tad cilvēce spers lielu soli progresa virzienā. Par ko mūsdienās mēs varam pārliecināties. …