Arodbiedrību darbību un tiesības regulē:
1. Likums "Par arodbiedrībām"
2. Streiku likums
3. Darba likums
4. Darba aizsardzības likums
5. Darba strīdu likums
6. Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums
7. Darba devēju organizāciju un to apvienību likums
8. Likums “Par Eiropas Kopienas komercsabiedrību un Eiropas Kopienas komercsabiedrību grupu darbinieku informēšanu un konsultēšanos ar šiem darbiniekiem”
9. MK noteikumi Nr.308 par “ Maksātnespējīgo valsts uzņēmumu un maksātnespējīgo valsts kontrolēto statūtsabiedrību darbinieku prasījumu apmierināšanas kārtība”
10. MK noteikumi Nr.427 par "Uzticības personu ievēlēšanas un darbības kārtība"
Sociālais dialogs starp darba devējiem, valsti un arodbiedrībām ir demokrātiskas valsts uzbūves iezīme. Sociālais dialogs ir interešu līdzsvarošanas modelis, kas nodrošina sociālo stabilitāti, tas ir konsultāciju mehānisms, kurā piedalās valdība, darba devēji un arodbiedrības.
Pastāv arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), kas kopš tās izveidošanas 1990.gadā aktīvi iesaistījās konceptuālo jautājumu izstrādāšanā par trīspusējo sadarbību Latvijā.
1993.gadā tika izstrādāta Koncepcija par trīspusējās sadarbības veidošanas pamatprincipiem un nepieciešamību Latvijā, kuru Ministru kabinets akceptēja 1993.gada 19.oktobrī.
1993.gada 28.decembrī darbu uzsāka Latvijas Trīspusējā darba devēju, valsts un arodbiedrību konsultatīvā padome.
1998.gada 12.maijā apstiprināta Koncepcija par trīspusējo sadarbību nacionālajā līmenī.
1999.gada 1.janvārī darbu uzsāk Nacionālā trīspusējās sadarbības padome, kas ir Latvijas Trīspusējās darba devēju, valsts un arodbiedrību konsultatīvās padomes tiesību, pienākumu un saistību pārmantotāja.
Sociālā dialoga tiesiskos pamatus darba vietā starp arodbiedrībām un darba devējiem regulē LR Darba likums (pieņemts 2001.gada 20.jūnijā, stājies spēkā ar 2002.gada 1.jūniju). Likums regulē arī Ģenerālvienošanās noslēgšanu starp arodbiedrību un darba devēju republikāniskajām apvienībām.
…
