Daudzas demokrātiskās idejas, kas šodien veido cilvēka tiesību pamatprincipus, bija pazīstams jau senajās sabiedrības veidojumos, un tās aprakstīja daudzi tā laika autori.
Dokumentos pirmie cilvēktiesību formulējumi parādījās 1215. gadā līdz ar Anglijas Lielo brīvības hartu, kas gan ierobežoja karaļu varu, bet tika attiecināta tikai uz aristokrātiem. Harta, kas paredzēja samazināt lielos nodokļus, vēlāk tika plaši citēta citos starptautiskos dokumentos. Savukārt dabisko tiesību teorija un 1688. – 1689. gada revolūcija bija iemesls Angļu tiesību hartas pieņemšanai (1689), kurā iekļautas, gan trīs Loka pamattiesības, gan aizliegtas pārmērīgas soda un drošības naudas, nežēlīgi un neparasti sodi. Hartas likumu stādīja augstāk nekā karaļa varu, kā arī noteica brīvas parlamenta vēlēšanas un vārdu brīvību parlamentā, pēdējā nevarēja būt pamats vajāšanai.
Arī ASV neatkarības deklarācija (1776) iekļautas Loka noteiktās dabiskās tiesības, gan nomainot īpašuma tiesības pret tiesībām tiekties pēc laimes. Literārās rakstītprasmes dēļ deklarāciju veidot uzticēja Tomasam Džefersonam, kas deklerācījā lielā mērā izmantoja Loka un Šarla Luija de Monteskjē dabisko tiesību teorijas. ASV konstitūcija 1789. gada labojumā tika pievienoti daudzi cilvēktiesību normas, tai skaitā arī Amerikas Tiesību harta, runas brīvību, reliģijas un preses brīvību.
Savukārt Lielā franču revolūcijas Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarācija (1789) ietvēra domātāja Voltēra, Monteskjē un Ruso idejas dominēja dabiskās tiesības uz brīvību, īpašumu un drošību. Deklarācija arī ietvēra nevainīguma prezumpcijas ideju.…