Cilvēka atveidojums tēlniecībā

Šajā darbā aprakstītas tēlniecības iezīmes no renesanses līdz modernismam, sīkāk apskatot tieši cilvēka tēla atveidojumu. Katra mākslas stila pazīmes atainotas, izvēloties raksturīgākos, zināmākos attiecīgā perioda mākslas darbus un tos analizējot.
Šo tēmu izvēlējāmies, jo vēlējāmies sīkāk izpētīt cilvēka tēla attīstības vēsturi un apzināt mākslas stilu iezīmes. Centāmies izprast cilvēka ārējā un garīgā skaistuma nozīmi dažādos laika posmos, balstoties uz personu atveidojuma īpatnībām.
Darba struktūra. Darbs sastāv no ievada, 6 nodaļām, secinājumiem, izmantoto informācijas avotu saraksta un pielikuma, kurā ievietota prezentācija. Darbā ir 25 attēli.
Darbā ievietotā informācija iegūta no dažādiem avotiem: grāmatām un interneta resursiem.
Tēlniecība ir tēlotājas mākslas veids, trīsdimensiju māksla, kurā no koka, akmens, bronzas vai kāda cita materiāla tiek radīti telpiski mākslas darbi. Tie sniedz iespēju apzināt konkrēta laika perioda cilvēku domāšanu, intereses, tehniskās prasmes.
Renesanse bija jauns pagrieziena punkts mākslas attīstībā. Šim periodam raksturīgs antropocentrisms, kas cilvēku izvirzīja uzmanības centrā. Līdz ar to arī tēlniecībā cilvēka tēls kļuva izplatītāks nekā iepriekšējos gadsimtos, kad uzsvars tika likts uz reliģiska vai mitoloģiska rakstura skulptūru veidošanu. Šajā laikā mākslinieki aizrautīgi pētīja dabas un anatomijas likumus, kas palīdzēja radīt vienreizējus mākslas darbus.
Mainoties uzskatiem, pārveidojot priekšteču radītos standartus, no tiem paņemot sev atbilstošāko, tīkamāko, vai tieši otrādi – veidojot pilnīgu pretstatu, nākamo gadsimtu mākslinieki attīstīja skulptūru un tās veidošanas tehniku, kā arī apguva jaunus materiālus. Mūsdienās tēlniecības darbus rada ar minimāliem izteiksmes līdzekļiem, dažādojot materiālu iespējas.…