Vēstures zinātne nepēta un neapraksta jautājumus par Zemes un dzīvības izcelšanos. Vēstures pētnieki nodarbojas tikai ar cilvēces pagātnes izzināšanu. Tātad vēstures zinātnes intereses sniedzas pagātnē tik tālu, cik vien ir eksistējis cilvēks un sabiedrība (kaut arī primitīva). Taču tas ir viens no nezināmajiem un viena no lielākajām problēmām vēsturē : cik sena ir vēsture, kurā brīdī un kad radās cilvēks un cilvēce? Tieši šīs atbildes es centīšos atrast savā referātā .Tāpēc es izvēlējos šādu tēmu, jo mani interesē fakti no kā esam cēlušies, un kā dzīvoja mūsu senči. un kas vispār ir cilvēks?
Referāta mērķis – iepazīties ar cilvēces rašanās teorijām un cilvēku attīstības gaitu.
Zinātni, kuru es centīšos šajā darbā vairāk apskatīt, sauc par paleoantropoloģiju. Manuprāt, tā ir ļoti interesanta un zināšanām bagāta zinātne, ar vairākām apakšnozarēm.
Cilvēces evolūcijas teorijas ir dažādas, un diezgan daudzas.
Daudzi uzskata, ka cilvēku un cilvēci ir veidojis Dievs. Vēl ir teorija par to, ka cilvēce varētu būt cēlusies kosmiskā sprādziena rezultāta. Un vēl viena pamata teorija – Čārlza Roberta Darvina izstrādātā teorija .
Manuprāt, tieši Darvina teorija ir vispatiesākā un reālākā, tieši tāpēc gribēju viņu papētīt tuvāk. Darvina teorija apgalvo, ka cilvēks ir cēlies no pērtiķveidīgajiem.
Izlasot manu referātu, manuprāt, taps skaidrāks, kā cilvēks ir dzīvojis pagātnē, un kā viņš ir attīstījies.
Cilvēka ciltskoks ir plaši sazarots, un joprojām valda domstarpības par dažādo sugu savstarpējo radniecību.
Kā pirmais sugas paveids ir tā sauktais Australopithecus anamensis. Par šo sugu zināms maz. Iespējams pārvietojies stāvus.
Ardipithecus ramidus. Primitīvs cilvēkveidīgais pērtiķis, kuram ir daudz kopīgu iezīmju ar šimpanzi.
Australopithecus afarensis. Pēdas un kājas bijušas kā mums, bet pārējais kā cilvēkveidīgajiem pērtiķiem.
Australopithecus afrianus. Šīs sugas veidīgajam bija lielākas smadzenes nekā Australopithecus afarensis un pērtiķiem raksturīgas iezīmes – garās rokas un īsās kājas. Prata rīkoties ar uguni.
Homo habilis ir zinātnieku strīdu objekts. Šīs sugas robežas grūti definēt, un tās pārstāvju smadzenes ir daudz mazākas nekā citām Homo sugām.…
