Esiet uzstājīgi aizstāvot tiesības izveidot savu komandu. Var gaidīt, ka komanda strādās virsstundas. Tai pat laikā ir jāatceras, ka viņi piedalās maratonā un sprinta tempā spēj veikt tikai pēdējos 100 metrus. Ja darbs pie projekta beigsies veiksmīgi, panāciet viņiem dāsnu atalgojumu, bet nekaitiniet tos ar nākotnē iespējamiem, ekstraordināriem atalgojumiem, tādēļ, ka tas tos tikai apmulsinās.
Pielieciet maksimumu pūļu, lai izveidotu saliedētu un draudzīgu komandu, gatavu sadarbībai. Svarīgi, lai visi komandas locekļi būtu pietiekoši kvalificēti, kā arī prastu sazināties viens ar otru. Viss teiktais, palīdzēs maksimāli apvienot projekta dalībniekus. Diemžēl, tas ir vairāk kā nepietiekoši vairākumam bezcerīgo projektu menedžeru, tā kā tie strādā organizācijās, kuras neņem vērā cilvēcisko faktoru, pat normālos projektos. Var likties, ka tādos apstākļos bezcerīgie projekti ir nolemti kraham, bet dažkārt sanāk pilnīgi pretēji.
Menedžeris var būt spiests piekrist nereāliem termiņiem, vai budžetam, bet kompensācijas vietā – uzstāt uz viņa risinājumu un priekšlikumu pieņemšanu, personāla jautājumos (tiesības nolīgt nepieciešamos izpildītājus, attiecīgā veidā atalgot tos un nodrošināt normālus darba apstākļus).
Bezcerīgais projekts var tikt uztverts kā drauds tiem, kas vēlas saglabāt birokrātisko „status-quo”. Projekta menedžeris, apejot birokrātiskos ierobežojumus ar nepastarpinātiem augstākās priekšniecības rīkojumiem, ir gatavs tam, ka iegūs sev mūžīgus ienaidniekus, kadru daļas darbinieku un citu administratoru personās. Tik un tā, ja bezcerīgajam projektam būs milzīgi panākumi, tad tas var kalpot kā katalizators kadru politikas izmaiņām turpmākajos “normālajos” projektos.
Jebkurā gadījumā, netiek nostādīts mērķis, mainīt organizācijās pieņemto cilvēku resursu vadības kultūru. Par šo tēmu jau ir rakstīts pietiekoši daudz. Galvenais šī referāta jautājums ir – ja jūs jau esat pazīstami ar personāla vadības “pamatiem”, ko jaunu spēs sniegt bezcerīgie projekti?…