Cilvēcīgie dievi un dievišķie cilvēki Senajā... / ID: 585712

Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt

Autors: akell (3)

Vērtējums:

Publicēts: 19.12.2007.

Valoda: Latviešu

Līmenis: Augstskolas

Literatūras saraksts: 6 vienības

Atsauces: Ir

Izvērst priekšskatu

SatursAizvērt

Nr.	Sadaļas nosaukums	Lpp.
	Ievads	1
1.	Sengrieķu mitoloģijas vispārējs raksturojums	2
1.1.	Pirmsolimpiskais periods	2
1.2.	Olimpiskais periods	2
2.	Galvenās dievības Senajā Grieķijā, to raksturojums	5
2.1.	Trīs sfēru pārvaldītāji - Zevs, Poseidons, Aīds	5
2.2.	Sengrieķu dievietes - Hēra, Atēna, Afrodīte, Artemīda	6
2.3.	Atsevišķu sfēru dievības	8
	Apollons – gaismas dievs	8
	Hermejs – dievu vēstnesis, ceļinieku aizbildnis, mirušo dvēseļu pavadītājs, tirgotāju un tirdzniecības dievs	9
	Hēfaists – uguns un kalēja amata dievs	9
3.	Slavenākie sengrieķu varoņi	10
3.1.	Hērakls – ievērojamākais sengrieķu varonis	10
3.3.	Persejs – ievērojamākais Atēnu varonis	11
4.	Kopīgais un atšķirīgais starp sengrieķu dievībām un varoņiem	13
4.1.	Kopīgais	13
4.2.	Atšķirīgais	13
	Secinājumi	15
	Izmantotā literatūra	16

Darba fragmentsAizvērt

„Mīti evolucionējuši reizē ar sabiedriskās apziņas attīstību, tādēļ tajos var atrast dažāda vecuma slāņus. Senākajos no tiem spilgti izceļas apgarotais, apdvēseļotais mātes zemes (Gajas) tēls, kas pirmais izniris no bezveidīgā Haosa dzīlēm. No tās klēpja sākās pārējo dabas spēku un parādību ceļš pasaulē. Šīm norisēm vēl trūkst harmonijas, tās ir pretrunīgas, pilnas iekšējas dramatiskas cīņas, tādēļ pasaulē reizē ar debesīm (Urānu, viņš Gajas dēls un reizē arī vīrs), laiku, kad (Kronu, kurš iznīcina savas sievas radītos bērnus) nāk arī tādi tumsas un haosa spēki kā erīnijas (atbaidoša izskata vecenes ar čūskām matu vietā) vai ciklopi, simtgalvis Tīfons, tādi cilvēka un dzīvnieka apvienojumi kā sirēnas (sieviete – putns, sfinksas (cilvēks – lauva) un kentauri ( cilvēks – zirgs)). Redzam, ka šiem radījumiem bieži vien piemīt postošs spēks. Visai īpatnas mēdz būt arī dievību ārējās izpausmes formas: akmens piramīda vai klintsbluķis simbolizē Zevu, bet koka klucis vai dēlis – viņa sievu Hēru. Senos uzskatus atbalso arī dievu zoomorfais (dzīvnieciskais) izskats: Atēna – pūce vai čūska, Poseidons – zirgs, bet saules dievs Hēlijs – kā vērsis. Šo periodu grieķu mitoloģija dēvē par pirmsolimpisko, arī par htonisko (saistās ar dzimšanu no zemes klēpja)”. (3., 247-248. lpp.)…

Autora komentārsAtvērt

Darbu komplekts:

IZDEVĪGI pirkt komplektā ➞ ietaupīsi −2,48 €