Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
3,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:585712
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 19.12.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 6 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    1
1.  Sengrieķu mitoloģijas vispārējs raksturojums    2
1.1.  Pirmsolimpiskais periods    2
1.2.  Olimpiskais periods    2
2.  Galvenās dievības Senajā Grieķijā, to raksturojums    5
2.1.  Trīs sfēru pārvaldītāji - Zevs, Poseidons, Aīds    5
2.2.  Sengrieķu dievietes - Hēra, Atēna, Afrodīte, Artemīda    6
2.3.  Atsevišķu sfēru dievības    8
  Apollons – gaismas dievs    8
  Hermejs – dievu vēstnesis, ceļinieku aizbildnis, mirušo dvēseļu pavadītājs, tirgotāju un tirdzniecības dievs    9
  Hēfaists – uguns un kalēja amata dievs    9
3.  Slavenākie sengrieķu varoņi    10
3.1.  Hērakls – ievērojamākais sengrieķu varonis    10
3.3.  Persejs – ievērojamākais Atēnu varonis    11
4.  Kopīgais un atšķirīgais starp sengrieķu dievībām un varoņiem    13
4.1.  Kopīgais    13
4.2.  Atšķirīgais    13
  Secinājumi    15
  Izmantotā literatūra    16
Darba fragmentsAizvērt

„Mīti evolucionējuši reizē ar sabiedriskās apziņas attīstību, tādēļ tajos var atrast dažāda vecuma slāņus. Senākajos no tiem spilgti izceļas apgarotais, apdvēseļotais mātes zemes (Gajas) tēls, kas pirmais izniris no bezveidīgā Haosa dzīlēm. No tās klēpja sākās pārējo dabas spēku un parādību ceļš pasaulē. Šīm norisēm vēl trūkst harmonijas, tās ir pretrunīgas, pilnas iekšējas dramatiskas cīņas, tādēļ pasaulē reizē ar debesīm (Urānu, viņš Gajas dēls un reizē arī vīrs), laiku, kad (Kronu, kurš iznīcina savas sievas radītos bērnus) nāk arī tādi tumsas un haosa spēki kā erīnijas (atbaidoša izskata vecenes ar čūskām matu vietā) vai ciklopi, simtgalvis Tīfons, tādi cilvēka un dzīvnieka apvienojumi kā sirēnas (sieviete – putns, sfinksas (cilvēks – lauva) un kentauri ( cilvēks – zirgs)). Redzam, ka šiem radījumiem bieži vien piemīt postošs spēks. Visai īpatnas mēdz būt arī dievību ārējās izpausmes formas: akmens piramīda vai klintsbluķis simbolizē Zevu, bet koka klucis vai dēlis – viņa sievu Hēru. Senos uzskatus atbalso arī dievu zoomorfais (dzīvnieciskais) izskats: Atēna – pūce vai čūska, Poseidons – zirgs, bet saules dievs Hēlijs – kā vērsis. Šo periodu grieķu mitoloģija dēvē par pirmsolimpisko, arī par htonisko (saistās ar dzimšanu no zemes klēpja)”. (3., 247-248. lpp.)…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −2,48 €
Materiālu komplekts Nr. 1163501
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties