Kursa un Zemgale – patstāvīgi, no ārējās varas neatkarīgi valstiski veidojumi. Par jebkādu ārēju vai savstarpēju Kursas un Zemgales pakļautību ziņu nav.
Kurši līdz IX gadsimtam apdzīvoja tagadējās Lietuvas ziemeļrietumu un Kurzemes dienvidu daļu vēlāk, izspiežot lībiešus un vendus ieņēma gandrīz visu Kurzemi.
Zemgaļi austrumos robežojās ar sēļu zemēm, ziemeļos ar lībiešiem, pie kam viņu zemes sniedzās līdz pat jūras līča krastam (tagadējās Jūrmalas teritorijā). Rietumos (apmēram pie Skrundas) sākās kuršu zemes, dienvidos Zemgale ietvēra daļu tagadējās Lietuvas. Kursas un Zemgales valstiskā organizācija bija atšķirīga no Jersika un Kokneses Rietumlatvijas valstiskajiem veidojumiem, galvenokārt, ārējas ietekmes trūkuma dēļ, jo izdevīgākas ģeogrāfiskās robežas (jūra un
Daugava) rietumos, ziemeļos un austrumos tās aizsargāja no ārējas virsvaras uzspiešanas, dienvidos Lietuva nekad nav mēģinājusi iegūt valstisku ietekmi pār Latvijas teritoriju. Zemes bija tradicionāls administratīvi teritoriālā iedalījuma veids arī Rietumlatvijā, tikai Kursā un Zemgalē tām raksturīga lielāka patstāvība. Šādas patstāvības pamatā bija piejūras dzīves īpatnības, jo, lai pretotos īslaicīgam un lokāla rakstura vikingu iebrukumam vai organizētu tādu pašu sirojumu, centrāla vara nebija nepieciešama. …