Cigarete ir izgatavota no cilindriska papīra apvalka, parasti īsāka par 10 cm un ar diametru mazāku par 10 mm, kas pildīts ar sīki sasmalcinātu tabaku. Tā ir paredzēta smēķēšanai. Praktiski, pārdošanā esošās cigaretes neizgatavo no tīras tabakas, bet, lai palielinātu atkarību, saglabātu zīmola vienveidību, uzlabotu cigaretes garšas īpašības, paildzinātu to saglabāšanos un izmainītu dūmu organoleptiskās īpašības, sajauc to ar daudzām piedevām. Sliktākas kvalitātes cigaretēs pievieno ražošanas procesā radušos tabakas lapu vadaudu kūlīšu putekļus. Parasti pārdošanā esošajām cigaretēm ir celulozes acetāta vai kokvilnas filtrs, kas ir paredzēts darvas atfiltrēšanai. Ir iespējams pašam uztīt cigaretes, bet, līdz ar to, nekādi netiek samazināts to kaitīgums. (sk. 1.att)
Sākotnēji tabaku zelēja vai šņauca un rietumos pirms Krimas kara cigaretes nebija pārāk plaši pazīstamas. To izplatīšanās attīstība sākās 20. gadsimta sākumā. Katru gadu tabakas rūpniecība saražo apmēram 5 500 biljonus cigarešu, ko patērē vairāk kā 1,1 biljons smēķētāju. Tabakas kaitīgums ir pieaudzis dažās pēdējās desmitgadēs, kad cigarešu ražotāji sāka pievienot ķīmiskās piedevas, īpaši amonjaku, lai veicinātu nikotīna uzsūkšanos organismā un tādejādi izraisītu ātrāku pieradumu.
Ar savu sastāvu, kurā ir toksiskas un kairinošas vielas, cigaretes ir vienlīdz kaitīgas gan smēķētājiem, gan nesmēķētājiem, izraisa atkarību un dažādas slimības, tādas kā vēzis, sirds un asinsvadu slimības un hronisks bronhīts.…
