Čigāni Latvijā

1. Etnopolitika Latvijā
Visi Latvijas iedzīvotāji dalās trīs grupās – pilsoņi, ārvalstnieki un bezvalstnieki. Pilsonība nosaka valsts iedzīvotāju piederību pie politiskās nācijas, kā arī pilsoņa un valsts savstarpējās tiesības un pienākumus. Visiem valsts iedzīvotājiem nav noteikti jābūt pilsoņiem, mūsdienās tas pat nav iespējams, tomēr ir vēlams, tomēr ir vēlams, jo tādējādi tiek nostiprināta demokrātija un cilvēku tiesību ievērošana.
Visus nelatviešus nosacīti varam iedalīt četrās grupās, klasifikācijas pamatā liekot sekojošus kritērijus – minoritātes lielums, dzīvošanas ilgums, vēsturiskās saknes Latvijā un sakari ar etnisko tēvzemi.
Pirmā grupa – lielās, tradicionālās nacionālās grupas ar vēsturisko kodolu un savām kultūras darba tradīcijām Latvijā: krievi, baltkrievi un poļi. Visām šīm minoritātēm ir savas nacionālās valstis ārpus Latvijas, kā arī sakari ar tām. Šo etnisko minoritāšu klātbūtne Latvijā jūtama visvairāk, un to problemātika ieņem pirmšķirīgu vietu Latvijas etnopolitikā.
Otrajā grupā varam iedalīt mazskaitlīgākās, bet ar Latviju arī sen vēsturiski saistītās un iesakņotās nacionālās grupas: ebrejus, lietuviešus, vāciešus, igauņus. Visām tām ir savas nacionālās kultūras attīstības tradīcijas Latvijā, tās uztur sakarus ar savu vēsturisko dzimteni. Atšķirībā no pirmās grupas, šai minoritāšu grupai piederīgie ir iekšēji konsolidētāki, kamēr lielākajām un iekšēji dziļāk diferencētajām pašorganizācijas process rit sarežģītāk un gausāk.

…