Ciete augiem ir galvenā enerģijas ieguves viela. Cieti iegūst no augu sastāvdaļām. Visbiežāk to iegūst no kartupeļiem, kukurūzas, kviešiem, rīsiem u.c. kultūraugiem.
Ciete
Ciete ir polisaharīds, tā veidota no glikozes molekulām, kas savā starpā savienotas vai nu sazarotā vai arī vienkāršā ķēdē. Ciete nav viendabīgs produkts, tā sastāv no amilozes (gara, nesazarota) un amilopektīna (sarežģīti sazarots). Šīs sastāvdaļas nosaka cietes, kas iegūtas no attiecīgajiem augiem, īpašības. Piemēram, amilozes pārsvars cietē nodrošina cietes spēju pēc uzkarsēšanas veidot dzidrus gēlus, tai arī piemīt spēja rekristalizēties pazeminot spēju saistīt ūdeni, bet amilopektīnu saturošas cietes, nav piemērotas pastām, kuras jāuzglabā zemās temperatūrās (piem. produkti, kas glabājami saldētavās), jo amilopektīnam rekristalizācija notiek daudz lēnāk.
modificēta ciete
Modificētas cietes ir produkti, kurus iegūst no dabīgās cietes to apstrādājot fizikālām metodēm, ķīmiski vai fermentatīvi.
Atbilstoši vēlamajam modificētās cietes pielietojumam ir modificēta – pastiprināta vai izmainīta tā vai cita cietes īpašība. Piemēram, “briestošā ciete” tiek iegūta, iepriekš uzbriedinātu cieti žāvējot uz valčiem.
Ja modificētā ciete iegūta no EK neatzītas ģenētiski modificētas izejvielas, potenciālais konkrētā produkta izplatītājs veic rīcības saskaņā ar Ministru kabineta 2000.gada 19.septembra noteikumu Nr. 323 “Ģenētiski modificēto organismu izmantošanas un izplatīšanas noteikumi” prasībām.…