Mūsdienīgos datoros datus un programmas parasti ieraksta uz magnētam ierīcēm (parasti tos sauc par cietiem diskiem vai “vinčesteriem”) un tagad viņi skaitās kā ilgstošs informācijas glabāšanas pamatlīdzeklis. Un tieši tāpēc disku ierīču darbības pamatprincipus būtu vēlams zināt katram. Tas palīdzēs racionālāk organizēt diska izmantošanu un palielināt viņa kalpošanas termiņu, kā arī palīdzēs izvairīties no liekām problēmām, ja vajadzēs uzstādīt datorā vēl vienu disku vai nomainīt veco disku. Zim.1Cieta diska iekšiene.[3]
Cietais disks ir ne mazāk svarīga detaļa mūsdienīgā datorā kā centrālais procesors (CPU) vai mātes plāte (mainboard), kaut gan pie pirkšanas vai pie sistēmas atjaunošanas cietajam diskam pievērš mazāku uzmanību nekā uz “reklāmā izpūstiem” gigaherciem (Ghz) un procesora markām vai atmiņas megabaitiem (Mb). Bet tajā pašā laikā no cietā diska daudz kas ir atkarīgs: cik ātri startēsies “masīvi” pielikumi, kā apstrādāsies lieli datu apjomi, kopēsies faili un nerunājot par komfortu, kurā jūs varēsiet strādāt ar video, audio vai grafiku. Un tāds pēdējā laikā populārs kopējās datoru sistēmas ātrdarbības parametrs, kā vidējais reaģēšanas laiks uz lietotāja darbībām ir lielā mērā atkarīgs no cietā diska ātrdarbības. Daudzos gadījumos var manāmi palielināt vecā datora sistēmas ražīgumu vienkārši samainot veco cieto disku uz jaunu ar lielāku ātrumu un lielāku ietilpību.
Ne mazāk svarīgs personālā datora punkts ir cietā diska darbības drošība, jo cita diska bojājuma gadījumā var rasties daudz nopietnākas sekas nekā procesora, atmiņas vai pamatplates bojājumu gadījumā. Un dažos gadījumos cietā diska bojājums nodara zaudējumu daudzreiz lielāku nekā paša diska vērtība.…