Šodien datori ir ienākuši daudzu jo daudzu cilvēku dzīvē. Pēdējo 20 gadu laikā personālais dators ir ievērojami mainījis priekšstatus par informācijas apstrādes iespējām, un tas ir arī veicis ievērojamus attīstības soļus. Pašlaik personālais dators ir noderīgāks un svarīgāks nekā jebkad agrāk. Multimedija saturs izplatās mūsdienu sabiedrībā. Mūzikas faili, fotogrāfijas un video, finansu atskaites, e-pasts tiek saglabāts datora cietajā diskā. Lielākā daļa atmiņas aizņem multimedija saturs, un lietotāji vēlas vēl vairāk. Saglabātās informācijas daudzums ir tik liels, ka cietais disks ātri tiek aizpildīts. Berklijas universitātē ASV tika veikts pētījums, kas parādīja, ka 2002.g. radīja 5 eksbaitus t.i. 5 miljardus GB informācijas. Tas ir divreiz vairāk nekā 1999.g. 90% šīs informācijas bija noglabāti uz magnētiskajiem datu nesējiem.
Par pirmo skaitļojamo mašīnu datu nesēju var uzskatīt perfokarti. Tā ir papīra lente ar noteiktā kārtībā izsistiem caurumiņiem, kas bija domāti datu un programmu kodēšanai. Perfokartes sākumā izmantoja tekstila rūpniecībā steļļu darbības automatizēšanai, un vēlāk perfokartes sāka pielietot mehāniskās skaitļošanas ierīcēs. Vēlāk tās tika izmantotas arī elektroniskajos skaitļotājos. Tajos dati tika uzglabāti elektrisko signālu veidā, un, skaitļotāju izslēdzot, visi dati pazuda. Tāpēc katru reizi, kad bija nepieciešams palaist kādu programmu, tā bija jāievada atkārtoti. No mūsdienu cilvēka viedokļa šis fakts padarītu darbu ar datoru ļoti apgrūtinošu vai neiespējamu. Tāpēc tika izdomātas iekārtas, kuras var uzglabāt informāciju bez barošanas piekļuves(aiztures līniju atmiņa, magnētisko bungu atmiņa ,magnētiskā lenta, cietais disks). Šīs iekārtas ar katru gadu attīstījās kopā ar datoru progresēšanu. Mans darbs būs saistīts ar cieto disku.…
