Cesvaine pirmo reizi rakstos pieminēta 1209.gadā, kad tā pāriet Rīgas bīskapa īpašumā. “Pēc Rīgas arhibīskapijas izveidošanās 13.gs. vidū visi iepriekšējie Rīgas bīskapa īpašumi pārgāja arhibīskapa rokās. Bīskapu dzīvesvieta tolaik bija otrā bīskapa sēta Daugavmalā, kuru par savu rezidenci paturēja arī arhibīskaps. Viņš turpināja tajā pastāvīgi dzīvot līdz 1330.gadam, lai gan pēc dažu vēsturnieku domām, jau 1262.gadā bija pārcēlis savu sēdekli uz Raunu un uzsācis tur būvēt pili.
Vēsturnieki, rakstot par Rīgas arhibīskapa rezidencēm, parasti piemin, ka Rauna bijusi arhibīskapa ziemas mītne, kur viņš uzturējies no Miķeļiem līdz Sveču dienai, Limbaži izmantoti no Sveču dienas līdz Vasarsvētkiem, bet Koknesē pavadīta vasara no Vasarsvētkiem līdz Miķeļiem. Šādu secinājumu ļāvis izdarīt Rīgas arhibīskapijas novadu labības ienākumu saraksts, kas saglabājies no arhibīskapa Vilhelma sekretāra Marka Grēventāla laika ( ap 1539.-1544.). Sarakstā minētas arhibīskapa trīs galvenās pilis – lielākās labības noliktavas : 1) Rauna ar blakuspilīm – Smilteni, Piebalgu, Cesvaini un Dzērbeni, 2) Limbaži ar blakuspilīm – Salacgrīvu , Vainižiem un Turaidu, 3) Koknese ar blakuspilīm – Ļaudonu, Krustpili, Lielvārdi, Ikšķili, un divas robežpilis – Gulbene un Viļaka.”…
