Aizsargājamās teritorijas ir ģeogrāfiski noteiktas platības, kuras atrodas īpašā valsts aizsardzībā. To izveidošanai aizsardzībai un apsaimniekošanai ir vairāki mērķi:
• aizsargāt un saglabāt dabas daudzveidību (retas un tipiskas dabas ekosistēmas, aizsargājamo sugu dzīves vidi, savdabīgas, skaistas un Latvijai raksturīgas ainavas, ģeoloģiskos un ģeomorfoloģiskos veidojumus, utt.);
• nodrošināt zinātniskos pētījumus un vides pārraudzību;
• saglabāt sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai nozīmīgas teritorijas.
2001. gada 17. aprīlī MK noteikumos Nr. 175 apstiprināts Latvijas aizsargājamo ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko pieminekļu saraksts.
Latvijas daba ir ļoti skaista un daudzveidīga. Nozīmīgu vietu šajā daudzveidībā ieņem ģeoloģiski veidojumi: klintis, ieži, alas, gravas, avoti, dižakmeņi un savdabīgas reljefa formas. Tie ļauj mums ieskatīties dabas apstākļos un notikumos, kas risinājušies vairākus tūkstošus un pat miljonus gadu atpakaļ. Lai saglabātu nozīmīgākos ģeoloģiskos objektus zinātniskiem pētījumiem un kā skaistas ainavas elementus, valsts ir rūpējusies par to aizsardzību.
Kultūras pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa - kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas (senkapi, kapsētas, parki, vēsturisko notikumu norises un ievērojamu personu darbības vietas), kā arī atsevišķas ēkas, ēku grupas, atsevišķi kapi, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras vērtība un, kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm.
…
