Ievads
Mūsdienu pasaulē žurnālistu loma ir kļuvusi ļoti nozīmīga. Žurnālisti un reportieri ir kļuvuši par informācijas nesējiem un analizētājiem, par sabiedriskās domas veidotājiem un iespaidotājiem. Žurnālisti ir starpnieki informācijas un aktualitāšu izplatīšanā visā pasaulē. Pateicoties reportieru efektīvajam un ātrajam darbam, cilvēkiem ir iespēja uzzināt, kas notiek gan tuvumā, gan tālumā.
Svešvārdu vārdnīcā žurnālista jēdziens tiek skaidrots kā persona, kas veic literāri publicistisku darbību periodiskajos izdevumos, radio, televīzijā un ziņu aģentūrās (Svešvārdu vārdnīca, 2005:641). Tomēr žurnālisti ir arī aktīvi jaunās informācijas un sensāciju meklētāj. Viņi vienmēr atrodas notikumu virpulī, lai atrastu tēmas, kas varētu interesēt cilvēkus. Lai atrastu šādu informāciju, žurnālistiem jāpiedalās preses konferencēs, jāintervē cilvēki, jāvāc materiāli no visiem iespējamajiem oficiālajiem un neoficiālajiem avotiem.
Latvijā eksistē stereotips par žurnālistiku un tās veidotājiem. Kāds laikraksta “Zemgales Ziņas” lasītājs, pēc raksta “Nākamā žurnāliste” izlasīšanas, izsakās, ka “par labu žurnālistu var kļūt, vispirms iegūstot augstāko izglītību kādā nozarē un tad, īpaši studējot žurnālistiku, pārbaudīt savu derīgumu šai ļoti atbildīgajai un sarežģītajai profesijai. Diemžēl tā nenotiek, un Latvija ir pārpilna ar žurnālistiem, kuru iedomība ir apgriezti proporcionāla viņu zināšanām” (Zemgales Ziņu mājas lapa, arhīvs, 09.10.2005.).
Ne visiem Latvijas laikrakstos strādājošajiem žurnālistiem ir augstākā izglītība žurnālistikā. Tomēr ir pietiekami daudz profesionāli žurnālisti, kas raksta par aktualitātēm Latvijā un pasaulē ne tikai faktu līmenī, neskatoties uz to, ka nav vēl saņemts augstskolas diploms (Zemgales Ziņu mājas lapa, arhīvs, 09.10.2005.,). Parasti prakse pirms studijām vai akadēmisko zināšanu ieguves laikā veido žurnālista profesionālismu, kas sastāv ne tikai no akadēmiskām zināšanām, bet arī no jaunā žurnālista darba pieredzes, jo ir lietas, kuras augstākā izglītība nespēj dot, piemēram, talantu, spēju saskatīt ziņas, tās pasniegt saprotami, interesanti, pareizā laikā un vietā (Zemgales Ziņu mājas lapa, arhīvs, 09.10.2005.).
Šī pētnieciskā darba mērķis ir izpētīt Cēsu rajona laikraksta “Druva” žurnālistu izglītību un tās pielietojumu profesionālajā darbībā.
Pētījuma jautājumi:
1. Kāda ir Cēsu rajona laikraksta “Druva” žurnālistu izglītība? Vai studētā joma sakrīt ar tēmām, par kurām tiek rakstīts?
2. Kur laikraksta “Druva” žurnālisti apguvuši žurnālistikas prasmes, kā tās tiek papildinātas?
3. Ko laikraksta “Druva” žurnālisti domā par profesionālo žurnālistu izglītību, tās nepieciešamību?
Tika izvirzītas šādas hipotēzes:
1. Lielākajai daļai Cēsu rajona laikraksta “Druva” žurnālistu nav augstākā izglītība žurnālistikā.
2. Tēmas, par kurām laikraksta “Druva” žurnālisti bez augstākās izglītības žurnālistikā raksta, pārsvarā sakrīt ar studēto jomu.
Pētījuma dalībnieki: laikraksta “Druva” žurnālisti, redaktore un valdes priekšsēdētājs (kopumā 9 cilvēki).
Datu ievākšanas procedūras un līdzekļi: žurnālistu anketēšana (anketu skatīt 1.pielikumā), iepazīšanās ar uzziņu literatūru, lai iegūtu vispārīgu priekšstatu par laikraksta “Druva” darbību un žurnālistiem.
Datu analīzes metode: anketu apkopošana.
Izvirzīto mērķu sasniegšanai tika izvēlēts kvantitatīvs, empīrisks, neeksperimentāls pētījuma dizains.
1.Žurnālistu izglītība Latvijā
Latvijā žurnālistiku iespējams apgūt Rīgas Stradiņa Universitātē, Komunikācijas studiju katedrā. Arī Latvijas Universitātē Sociālo zinātņu fakultātē Komunikācijas zinātņu programmā ir divu semestru kurss, veltīts žurnālistikai. Vidzemes augstskolā žurnālistikas tēma tiek iekļauta kursos masu komunikācija, žurnālistikas pamati un tehnikas, rakstītā komunikācija.
…
