Mēs izvēlējāmies tēmu ''Cēsu pulka skolnieku rota'' jo gribējām piedalīties konkursā ''Kara taka manā sētā.''
Mūsu darba mērķis ir padziļināt izpratni par Latvijas vēstures notikumiem Brīvības cīņu laikā Valmieras un Cēsu novados.
Lai sasniegtu sava darba mērķi, izvirzījām uzdevumus:
padziļināt Latvijas vēstures zināšanas,
apzināt Brīvības cīņu kauju vietas,
apkopot materiālus par Cēsu pulka skolnieku rotas karogu,
popularizēt informāciju par notikumiem novadā Brīvības cīņu laikā.
Godinot Latvijas valsts neatkarības 90. gadadienu, mēs domājam ka šī darba tēma ir ļoti aktuāla.
Savā darbā mēs rakstījām par Brīvības cīņām no 1918. gada līdz 1920. gada, Cēsu pulka skolnieku rotas vēsturi, par karoga vēsturi, par Cēsu pulka skolnieku rotas kritušajiem Valmieras reālskolas kareivjiem un par skolnieku rotas godināšanas un piemiņas pasākumiem mūsdienās.
Cēsu pulka skolnieku rotas vēsture
1918. gada 18. novembrī pasludināja valsti Latviju, to vēl ilgās, grūtās kaujās vajadzēja aizstāvēt. Vēsturnieki uzskata, ka tajā pret aptuveni 7000 labi bruņotiem un apmācītiem vācu kājiniekiem un 560 kavalēristiem bijuši apmēram 5454 igauņu un 1430 latviešu karavīri, arī skolnieki. Īpaša šajā kaujā bija Cēsu skolnieku rota. Tās pamats izveidojās 1919. gada 26. maijā. Ap 70 Valmieras reālskolas un apkārtējo skolu skolnieki fizkultūras skolotāja Alfrēda Lukstiņa vadībā devās uz Cēsīm kur apvienojās ar 38 Cēsu skolniekiem un nodibināja Cēsu skolnieku rotu. Par kaujas vienību to noorganizēja Cēsu kauju priekšvakarā un ieskaitīja 2. Cēsu kājnieku pulkā par astoto rotu. Palīdzību rotai sniedza arī Igaunijas armijas 6. kājnieku pulks un kopīgiem spēkiem izdevās atbrīvot Valmieru no lieliniekiem. …