Cēsu viduslaiku pils bija viens no pirmajiem mūra nocietinājumiem, ko senās Latvijas teritorijā uzcēla vācu krustneši. Gadsimtu gaitā saglabājies pils celtņu komplekss uzlūkojams kā monumentālās arhitektūras piemineklis, kurā atspoguļojas Livonijas perioda celtniecības tradīcijas un mākslas stilu iezīmes.
Uzskata, ka pils būvniecība sākta ap 1209.gadu, Zobenbrāļu ordeņa mestra Venno fon Rorbaha laikā (1202-1209). Tā celta stratēģiski izdevīgā vietā kā militāra atbalsta bāze Latvijas ziemeļu daļas un Igaunijas iekarošanai un šo teritoriju aizsargāšanai. Pēc Zobenbrāļu ordeņa sagrāves 1236. gadā kaujā pie Saules tika nodibināts Vācu ordeņa atzars Baltijā – Livonijas ordenis. Jaunizveidotā ordeņa pirmais mestrs Hermanis Balke par savu rezidenci izvēlējās Cēsis. Turpmāk Cēsu pils kļuva par Livonijas ordeņa kapitula – augstāko vadītāju sanāksmju vietu un mestru rezidenci (1239-1561, ar pārtraukumiem). Ap pili pamazām izauga pilsēta. Jau 1221. gadā hronikā minēts ciems pie pils, lai gan kā pilsēta dokumentos Cēsis atzīmētas tikai 1323. gadā. Pils cauri gadsimtiem ir dalījusi savu likteni ar Cēsu pilsētu cīņās pret krievu, poļu un zviedru karapulkiem.
Vairākkārt pārbūvētā un paplašinātā Cēsu pils savu pašreizējo arhitektonisko veidolu ieguva 16. gadsimta sākumā.…