Šogad ar prieku varējām atzīmēt Cēsu 800 gadu jubileju. Vēstures avotos Cēsu vārds pirmo reizi minēts 1206. gadā Indriķa hronikā, kur aprakstīta priestera Daniela darbība Cēsu novadā.
Cēsu pils laika gaitā kļuva par Livonijas ordeņa zemju pārvaldes centru - no 1237. līdz 1561.gadam tajā atradās Livonijas ordeņa mastru rezidence.1535. gadā Cēsīs bijušas apmēram 1000 mājas un daudzas lielas baznīcas - Sv.Jāņa doms, Sv. Katrīnas baznīca, Pareizticīgo baznīca, Sv. Jura kapella un Ordeņpils kapella.
Pilsētas tālāko attīstību pārtrauca Livonijas karš. Tā laikā 1561. gadā Cēsu pilī nostiprinājās poļu - lietuviešu garnizons. Polijas karalis Sigismunds II Augusts dāvināja Cēsīm žēlastības grāmatu - privilēģijas un piešķīra Rīgas pilsētas tiesības.
1577. gadā pilsētu ieņēma Ivana Bargā karaspēks, kas izpostīja un izlaupīja pili. Livonijas kara rezultātā Cēsis palika poļu rokās, bet miera laiks bija īss, 1600. gadā sākās poļu - zviedru karš, kā rezultātā tika sagrauts viss iespējamais. Polijas karalis Stefans Batorijs Cēsīm 1616. gadā vēlreiz piešķīra tādas pašas privilēģijas kā Rīgai, tas veicināja pilsētas atjaunošanu.…