2001.gada 11.martā Latvijā notika kārtējās pilsētu un pagastu pašvaldību vēlēšanas. Lai gan pašvaldību darbam iedzīvotāju dzīvē ir tikpat nozīmīga loma kā parlamenta lēmumiem, līdz šim vēlētāju aktivitāte pašvaldību vēlēšanās bija zema – 1995. un 1997.gada pašvaldību vēlēšanās piedalījās aptuveni puse vēlētāju. Arī šogad vēlētāju aktivitāte vēlēšanās nebija visai augsta- vidēji Latvijā vēlēšanās piedalījās mazliet vairāk nekā 62 % balsstiesīgo vēlētāju.
Cēsis šajās vēlēšanās bija vēl neaktīvākas par pārējo Latvijas daļu- pašvaldību vēlēšanās 11.martā piedalījās tikai 58,91 % vēlētāju. Iespējams, vēlētāju zemo aktivitāti var skaidrot ar pavisam “jaunu” vēlēšanu sistēmu pilsētā- šīs bija pirmās vēlēšanas, kurās deputāti varēja startēt no partiju listēm, ne vairs no vēlētāju apvienībām, kā līdzšinējos gados. Līdz ar to, vēlētāju interese iespējams zuda sakarā ar to, ka daudzi populārie cēsinieki sadalījās pa konkurējošajām partijām, daļai no kurām Cēsīs nebija ”laba slava”.
Savu referāta tēmu “Cēsu Domes vēlēšanu gaita un novērotie vēlēšanu likuma pārkāpumi”, izvēlējos tādēļ, ka pats piedalījos Cēsu pilsētas domes vēlēšanās kā novērotājs, un, vēlējos izprast procesus, kas liedza vēlēšanās piedalīties lielākam skaitam vēlētāju.
Darba gaitā apkopoti Cēsu reģionālajā laikrakstā “Druva” publicētie materiāli, Centrālās Vēlēšanu Komisijas komentāri un paša autora apkopotā informācija par vēlēšanu norisi Cēsīs.
Politiskie spēki Cēsīs
Cēsu fenomens pirms vēlēšanām bija tas, ka līdz pat pēdējam brīdim nebija skaidrs cik un kādas partijas piedalīsies vēlēšanās. Pat vēl sarakstu iesniegšanas pēdējās dienās figurēja iespējamība, ka vēlēšanās varētu piedalīties pat 7 partijas, tomēr kopumā Cēsīs vēlēšanās piedalījās pieci politiskie spēki.
Par nopietnāko pretendentu uz vēlēšanām tika uzskatīta Latvijas Zemnieku Savienība ar rajona padomes izpilddirektoru Māri Niklasu priekšgalā. Šī partija apvienoja pieredzējušus cēsiniekus un par savu mērķi izvirzīja pretošanos līdzšinējās domes neizdarībām. Tas bija ļoti sekmīgs solis, jo tādējādi izdevās iegūt ievērojamas cēsinieku daļas atbalstu.
Par otru nopietnāko pretendentu tika uzskatīta partija Latvijas Ceļš. Šīs partijas līdera godu uzņēmās pilsētas līdzšinējais mērs Jānis Beikmanis (domi bija vadījis jau 17 gadus). Partijā iesaistījās liela daļa pašreizējo deputātu un citi sabiedrībā populāri cilvēki. Līdz ar to pastāvēja reāla iespēja, ka šī partija iegūs daudz atbalstītājus vēlētāju vidū. Šī partija nopietni piesaistīja jaunos politiķus, iekļaujot sarakstā divus jauniešus.…
