2.Ģeogrāfiskais stāvoklis
Cēsis atrodas Latvijas ZA daļā, Vidzemes augstienē, 90 km attālumā no Rīgas.
Pilsētas lielākā daļa atrodas Vidzemes Centrālās augstienes nogāzē uz viegli viļņota morēnas līdzenuma.
Cēsis un tuvākā apkārtne no tektoniskā viedokļa ietilpst Austrumeiropas platformas Baltijas sineklīzes A daļas perifērijā, kurā kristāliskais pamatklintājs ieguļ 700-800 m dziļumā no zemes virsas (Cēsīs 800m dziļumā).
Cēsu rajons robežojas ar Rīgas rajonu, Limbažu rajonu, Valmieras rajonu, Valkas rajonu, Gulbenes rajonu, Madonas rajonu un Ogres rajonu. Trešais lielākais rajons Latvijā.
Gar pilsētu plūst Gaujas upe. Viena no vecākajām un skaistākajām pilsētām Latvijā, Hanzas savienības pilsēta un Livonijas ordeņa meistara rezidence (1237-1561).
Rajonam raksturīgs Vidzemes centrālās augstienes klimats ar agru sala iestāšanos rudeņos, salīdzinoši garām ziemām, lielu nokrišņu daudzumu.
Cēsu pilsēta atrodas mitrā, kontinentālā, mēreni vēsā Latvijas klimatiskajā rajonā.
Gada vidējā gaisa temperatūra ir +5.1grādi pēc Celsija, gada visaukstākais mēnesis ir janvāris ar mēneša vidējo gaisa temperatūru –6.2 grādi pēc Celsija, vissiltākais ir jūlijs ar mēneša vidējo gaisa temperatūru +16.7 grādi pēc Celsija.
Valdošie D, DR vēji, lielākais vēja ātrums ir novembrī - janvārī (3-8m/s), mazākais jūlijā - augustā (2-5m/s), maksimālās brāzmas sasniedzot oktobrī, novembrī (34m/s).
3.Vēsturiskā attīstība, izaugsme
Cēsu pilsētas veidošanās saistās ar vietu, kas atradās starp seno latgaļu Tālavas un seno lībiešu Idumejas novada zemēm. Šai vietā, netālu no Gaujas upes krastiem – Riekstu kalnā, bija senlatviešu celta koka pils, ko pirms vācu feodāļu ienākšanas Baltijā apdzīvoja vendu cilts.
1207-1209. gadam blakus Riekstu kalnam, Zobenbrāļu Ordenis sāk mūra pils celtniecību, kura kļūst par galveno atbalsta punktu karagājieniem pret Baltijas tautām.
13.gs. sākumā līdzās mūra pilij veidojās tirgotāju un amatnieku apmetne, kas jau 1221. gada rakstos minēta kā zināma apdzīvota vieta.…
