Cesija rada izmaiņas triju personu tiesībās un pienākumos, kas zināmā mērā var skart vēl citu personu tiesības un intereses. Cesijas galvenais rezultāts ir prasījuma tiesību pāreja no cedenta ccesionāram. To apzīmē arī ar terminu “singulāra tiesībpārņemšana”. No cesijas spēkā stāšanās brīža cedētais prasījums kā apgrozama vērtība pārstāj būt cedenta mantas sastāvdaļa un kļūst par cesionāra mantas daļu. Svarīgi atcerēties, ka cedents saglabā savu stāvokli kā kreditors tiesikajā attiecībā, no kuras izriet cedētais prasījums. Ja izrādās, ka cesija nav spēkā, cedents pats var realizēt prasījuma tiesības. Cesionārs kļūst par jaunu kreditoru attiecībā pret parādnieku, kurš, kā jau norādīts, par to var vēl arī nezināt.
Cesija ir kreditoru maiņa saistībā bez parādnieka piekrišanas. Kā cesijas sekas jāizšķir trīs statusi: cedenta (agrākais kreditors), cesionāra (jaunais kreditors) un parādnieka. Prasījumu tiesību cesija tiek realizēta, kreditoram slēdzot līgumu ar trešo personu - cesionāru. Cesijas līguma slēgšana nemaina pašas saistības būtību, tāpēc parādnieks var celt pret cesionāru visus tos pašus iebildumus, kuri tam bijuši pret parādnieku. Prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek: pēc likuma, bez agrākā kreditora gribas izteikuma; pēc tiesas sprieduma; pēc tiesiska darījuma, vienalga, vai kreditors to to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata, vai labprātīgi (1793.p). Cesija nav patstāvīgs līgums, bet gan (kāda konkrēta) līguma izpildes (realizācijas) forma, kura vērsta uz to, lai pārnestu pašu prasījumu no cedenta uz cesionāru.
Neskatoties uz to, likums nosaka vairākus gadījumus, kad saistības dalībnieki var mainīties: sākotnējais kreditors var nodot savas prasījuma tiesības citai personai (cesija), savukārt agrākais parādnieks var izstāties no tiesiskajām attiecībām ar kreditoru, aizstājot sevi ar citu personu (pārjaunojums).…
