Šobrīd ikdienā ir pavisam ierasta prakse kaut ko pirkt uz pēcapmaksu, ņemt kredītus, pirkt nekustamos īpašumus par aizņemtiem līdzekļiem vai slēgt līgumus un paļauties uz savlaicīgu preču vai pakalpojumu apmaksu. Tomēr gadās, ka otra līgumslēdzēja puse nespēj savlaicīgi norēķināties vai arī kādas personas labvēlību izmanto ļaunprātīgi. Ne vienmēr kreditoram ir laiks, vēlēšanās un līdzekļi, lai mēģinātu atgūt mantisko vērtību no parādnieka. Šādos gadījumos viens no risinājumiem ir parāda cedēšana jeb tā nodošana citam kreditoram. Sākotnējais kreditors tūlītēji saņem savus līdzekļus un vairs nav atbildīgs par cedēto prasījumu.
Parādu prasījumu nodošana vērojama jau Romiešu tiesībās. Mūsdienās parādu cedēšanas svarīgs princips ir parādnieka stāvokļa nepasliktināšanās. Kā arī netiek cedēti ar kreditoru personīgi saistīti prasījumi. Tomēr katrs gadījums praksē vienmēr ir individuāls un tiesā asevišķi izskatāms.
Referāta mērķis ir atspoguļot cesijas būtību, tās pozitīvās puses un ierobežojumus. Svarīgi ir saprast cedenta un cesionāra atbildību, ka arī parādnieka lomu cedēšanas gadījumā.…