Cenzūra LPSR laikā Latvijas mākslinieku un Jelgavas kultūras darbinieku priekšstatos un atmiņās

Secinājumi
Autores mērķis izpētīt cenzūras ietekmi uz Latvijas un Jelgavas kultūras darbinieku daiļradi ir izpildīts. Darba gaitā autore secināja:
• PSRS cenzūras mērķi bija - celt jaunu, sociālistisku kultūru; nepieļaut sliktas kvalitātes (padomju ideoloģijai neatbilstošu) mākslas darbu iziešanu apritē; radīt viltus realitāti; realizēt kontroli pār publicēšanai un izplatīšanai nolemtiem mākslas darbiem.
• Padomju laika cenzūra ietekmēja Ojāra Vācieša daiļradi. Tā kā viņa darbi bija savdabīga nevardarbīga pretošanās izpausme pastāvošajai varai, cenzējot dzejoļus, tie zaudēja savu patieso domu, kas, savukārt, radīja viltus realitāti.
• Neļaujot izplatīt filmu „Elpojiet dziļi”, cenzori piepildīja savu mērķi, nelaist apritē no politizēta viedokļa “nekvalitatīvu” materiālu, tādējādi ierobežojot mākslinieku radošumu.
• Visi intervētie Jelgavas kultūras darbinieki ir saskārušies ar cenzūru LPSR laikā, cietuši no tās, un atzina, ka tikuši ierobežoti savā radošajā izpausmē un vēlmē atspoguļot patieso realitāti.
• Intervijās izskanēja atziņa, ka cenzūra savā veidā kontrolēja kultūras kvalitāti, un neprofesionāliem māksliniekiem savus darbus izplatīt neļāva. Līdz ar to publiskajā telpā lielākoties nokļuva augstas mākslinieciskas kvalitātes darbi.
• Intervētie Jelgavas kultūras darbinieki atzina, ka arī mūsdienās būtu vajadzīga stingrāka kontrole pār publiski pieejamo saturu, kas neatbilst morālām, estētiskām un ētiskām normām, un pār mākslas darbiem, kuri mūsdienās bieži vien ir ar sliktu māksliniecisku kvalitāti
• Hipotēze apstiprinājās daļēji:
• Cenzūra LPSR laikā gan ierobežoja mākslinieku radošumu, patiesības atspoguļojumu un bojāja kultūras darbu un māksliniecisko ieceru kvalitāti, gan vienlaikus nepieļāva neprofsionālismu un mākslinieciski vāju darbu nokļūšanu publiskajā telpā.
…