Cenu veidošanas metodes

Šīs metodes tiek izmantotas galvenokārt jaunai produkcijai, kura ir līdzīga esošajai, bet daudzos gadījumos neaizvietojama.
Pamatā tā ir produkcija, kura ir tehniski un konstruktīvi vienveidīga. Faktiski runa ir par veselu izstrādājumu grupu ar līdzīgām kvalitātēm un izgatavošanas tehnoloģiju, piem., autoriepas, elektromotori ar dažādu apgriezienu skaitu un jaudu, utt. Jaunais izstrādājums iekļaujas esošo preču rindā, un var būt gan aizvietojams, gan neaizvietojams.

Ekonometriskās cenu metodes ir 4;

1.Svērto (īpatnējo) rādītāju metode.
2.Regresīvās analīzes metode.
3.Baļļu (ekspertu) metode.
4.Agregātmetode.

A) Svērto rādītāju metodi lieto, ja jaunais izstrādājums vai produkts ietilpst nelielā parametriskajā rindā vai produkcijas
grupā. Šī rinda (grupa) izveidota , vadoties galvenokārt pēc viena, galvenā lietošanas parametra vai kvalitātes, piemēram, ražīgums, jauda, galvenā komponenta saturs produktā u.c.
Metodi var izmantot gan aizvietojamai, gan neaizvietojamai produkcijai.
Aprēķinā var izmantot izstrādājumu pilno pašizmaksu (KPI) vai cenu. Ja izmanto pašizmaksu, tad cenas veidošanu tālāk jāturpina pēc izmaksu metodes noteikumiem (jānosaka peļņa,citas plānotās izmaksas un netiešie nodokļi).
Ja izmanto cenu, tad veiktie aprēķini pēc svērto rādītāju metodes būs galīgi.
Metodes būtība ir šāda:
- ņem preču rindas esošā izstrādājuma cenu un dala ar šī izstrādājuma parametru apjomu. Iegūstam vienas parametra vienības vērtību (īpatnējo cenu),
- jaunā izstrādājuma (produkta) parametru apjomu reizinām ar vienas parametra vienības vērtību un iegūstam projektējamo jaunā izstrādājuma cenu.…