Ievads
Bieži vien ir ļoti grūti noteikt optimālo pasūtījuma vai produkta cenu. Mikroekonomikas teorija sniedz optimālās cenas noteikšanas metodes, atvasinot izmaksu un ienākumu funkcijas (peļņas optimālā saskaņošana). Ikdienā uzņēmuma vadītājiem trūkst būtiskas informācijas, kas nepieciešama, lai varētu izmantot teorētiskos modeļus; viņiem ir tikai vispārējs priekšstats ko sniedz modeļi. Bez kvantitatīviem apstākļiem cenu noteikšanu ietekmē virkne citu faktoru, un bieži vien uz jautājumu – kādā cenu līmenī cenai vajadzētu atrasties – ir jāatbild intuitīvi.
Runājot par cenu, saprot ne tikai par veikalā pielikto summu pie precēm, bet arī īrnieks par dzīvokli maksā īres maksu, students par mācībām universitātē maksā mācību maksu, grāmatas autors par savu darbu saņem honorāru u.tml.
Ja uzņēmums grib pastāvēt ilglaicīgi, tad tam, nosakot cenu, ir jāņem vērā noteiktas prasības. Cenai ir jābūt:
1) zemākai vai vienādai ar konkurenta cenu tam pašam vai līdzīgam produktam;
2) jābūt pieņemamai klientiem;
3) jāsedz visas produkta ražošanas, administrācijas un pārdošanas izmaksas.
Produktu izvēles situācijās varam pamanīt, ka, ja uzņēmumam ir brīvas ražošanas jaudas, tad īstermiņa perspektīvā uzņēmums neņem vērā trešā punkta prasības. Tādā gadījumā mērķis ir, lai pārdošanas ienākumi segtu vismaz ar produkta ražošanu saistīto izmaksu pieaugumu un lai papildu pasūtījums spēj segt uzņēmuma pastāvīgās izmaksas un dod peļņu. Ja uzņēmums neņems vērā likumu, ka cenai ilgā laika periodā ir jāsedz visas izmaksas, tas radīs ekonomiskas problēmas.
Tirgus cena un tās veidošanās process ir viena no vissvarīgākajām problēmām uzņēmējdarbībā. Uzņēmējam jāprot pieņemt pareizo lēmumu cenu veidošanās procesā - pie kādas cenas būs pieprasījums un pie kādas nebūs, pie kādas cenas es gūšu optimālu peļņu. Jo pircēji – gan uzņēmumi, gan valsts, gan arī katrs no mums vēlamies iegādāties preci pēc iespējas zemākām cenām un ar augstu kvalitāti, bet pārdevēji – savu preci pārdot pēc iespējas augtākām cenām.
Šī kursa darba mērķis izpētīt cenu politiku un tās ekonomiskus aspektus.
Kursa darba uzdevumi:
1. izpētīt cenas nozīmi, veidošanās mērķi un noteikšanas procesu;
2. noskaidrot kādas metodes pastāv cenu veidošanā;
3. iepazīties ar cenu politiku;
4. veikt secinājumus par izvēlēto tēmu.
Izmantotas metodes: aprakstoša, analīze, tabulas.
Par kursa darba metodoloģisko pamatu kalpo mācību grāmatas un lekciju konspekti.
Ierobežojumi: Vairāk apskatam cenu veidošanu un cenu politiku un mazāk apskatam cenu noteikšanas ietekmējošus faktorus.
1. Cenas nozīme
Cena ir svarīga, jo pircējs to izmanto kvalitātes noteikšanā. Ja cena šķiet pārāk augsta, pircējs var atteikties no preces, jo tā nav tādas naudas vērta. Ja cena šķiet pārāk zema, pircējs var uzskatīt, ka prece ir nevērtīga.
Cena ir svarīgs konkurences līdzeklis. Bieži vien tirgotāji var izmantot cenu kā vienīgo faktoru konkurences cīņā. Piemēram, ja ir liels preču krājums un pārdošana neveicas, preces pašreizējo formu izmainīt arī nevar. Šajā situācijā lielāku uzmanību varētu veltīt preces virzīšanai tirgū (pārdošanas veicināšanai). Bet tādā gadījumā palielināsies risks, jo veicināšanā ieguldītā nauda palielinās izmaksas, bet var nepalielināt pārdošanas apjomu. Labāk šajā gadījumā būtu samazināt cenu katrai vienībai.
Cena ir svarīga tirgotājam, lai varētu noteikt ienākumus. Cena reizināta ar pārdoto preču daudzumu, ir vienāda ar ienākumiem no pārdošanas. Pārdošanas ienākumus var palielināt, pārdodot vairāk vienību par tādu pašu cenu vai pārdodot tādu pašu daudzumu, palielinot vienas vienības cenu. Dažos gadījumos ienākumus var palielināt, pārdodot pat mazāku daudzumu nekā pirms tam, bet palielinot cenu katrai preces vienībai. (skatīt 1.1. tabulu).
…
