Cenu būtība un noteikšanas metodes

Izpētot literatūras avotus cenu definē dažādi: Cena – maiņas vērtības izpausme naudā, preces (pakalpojuma) pircēja un tās pārdevēja vienošanās rezultāts [10.,158] ; Cena (angļu valodā – price, vācu – preis, franču – prix, krievu – цeнa) – preces vai pakalpojuma vērtības izteiksme naudā jeb naudas summa, par kādu var nopirkt vai pārdot preces vai pakalpojuma vienību [4.,86]; Cena – ir produkta vērtība naudas izteiksmē, proti, patērētāju maksa par produkta lietošanas rezultātā gūto patēriņa labumu [11.,373]. Ja runā par tirgus cenas veidošanos brīvās konkurences apstākļos, tad svarīgi ir divi jēdzieni, kas jānoskaidro, lai izprastu tirgus cenas veidošanās procesu. Šie divi jēdzieni ir pieprasījums un piedāvājums. Precīzi noteikta cena – viens no galvenajiem faktoriem, kas nosaka, vai klients pirks preci vai nē, ir būtisks priekšnoteikums veiksmīgai preču un pakalpojumu realizācijai. Lēmumu pieņemšana par cenām ir pietiekami komplicēts process, jo produktam ir jānosaka optimāla cena katrā no tirgiem, kā arī jāveido uzņēmuma politika, kā un kad mainīt cenas, reizē nosakot, kam tad ir šādas tiesības un pat pienākums. Lēmuma pieņemšana par produkta cenu ir viena no sarežģītākajām problēmām, kuras vajag risināt uzņēmuma vadībai. Uzņēmuma izstrādājamās tirgus stratēģijas būtiska sastāvdaļa ir mērķa noteikšana. Lielākajā daļā gadījumu produkta cenu nosaka ārējie faktori, tas ir faktori, kuri nav pakļauti uzņēmuma kontrolei, kas ietekmē cenu ir attiecīgā produkta piedāvājums un tā pieprasījums.