Centrālo vietu teorija, pēc autores domām, sadala teritoriju noteiktās robežās un katrai noteiktajai robežai ir jāatbilst noteiktajiem standartiem un funkcijām. Darbā tiks apskatīts - kāpēc centrālās vietas darbojās kā mazāki un lielāki ciemati, kā mazākas un lielākas pilsētas. Kā apdzīvotas vietas atrodas viena pret otru, to tirgus platības apjomu. Darbā apskatīsim divu autoru centrālo vietu teorijas, ko izstrādājuši divi vācu zinātnieki, un šīs teorijas iespējas mūsdienās.
Centrālās vietas teorija nostiprinājusies, kā viena no ietekmīgākajām teorētiskās ģeogrāfijas un teorētiskās telpiskās ekonomiskās analīzes teorijām. Centrālās vietas teorijas jēdzieni un metodiskais pamatojums tika formulēts iepriekšējā gadsimtā, ko formulēja divi zinātnieki Vācijā: ģeogrāfs Valters Kristallers (1933) un ekonomists Augusts Lošs (1940) (Sonis , 2005).
Centrālās vietas teorija tiek definēta, kā pilsētas modelis, kas izmanto ekonomiskos procesus, lai izskaidrotu pilsētas lieluma un atrašanās vietas hierarhijas modeļus visā telpā (Central Place theory, b.g.).…