Rīgas Centrāltirgus 1920.-30.gados
Centrāltirgus ir kļuvis par vienu no atpazīstamākajiem Rīgas simboliem. To ikdienu apmeklē ne tikai rīdzinieki un tirgotāji no citām pilsētām, bet to, kā īpatnēju kultūras pieminekli, novērtē arī ārzemju viesi. Savdabīgu šo tirgu noteikti padara tā ēkas, kas sākotnēji nemaz nebija paredzētas tirdzniecībai. Šīs visiem rīdziniekiem pazīstamās ēkas tika atvestas no Vaiņodes, kur tās tika dēvētas par cepelīnu angāriem. Pēc Pirmā Pasaules kara radās jautājums, ko iesākt ar angāriem, kas militārām vajadzībām vairs nebija nepieciešami. 1922.gadā pilsētas tirdzniecības nodaļas vadītājs Klāvs Lorencs rosina angārus piesaistīt galvaspilsētai. Rīga no Valsts mantu uzņemšanas komisijas iegādājās Vaiņodes halles par dažiem miljoniem Latvijas rubļu. Kad sāka tirgus būvdarbus, visus tehniskos procesus vadīja inženieris Jānis Jagars (Hānbergs 2005, 12). Atliek tikai iedomāties, cik sarežģīta bija šo angāru pārvešana no Vaiņodes uz Rīgu. Katra angāra garums ir 240 m, platums 46 m, augstums 38 m. Konkursā par iespēju nojaukt, pārvest un piemērot uzvarēja firma „Stars.” (Hānbergs 2005, 12).…
