Centrālā, pilsētas, novada un iecirkņa vēlēšanu komisijas, to darbība pašvaldību vēlēšanu sagatavošanā un norisē

SECINĀJUMI
Latvijā pašvaldību vēlēšanas notiek ik pēc četriem gadiem. Visas pašvaldības teritorija ir viens vēlēšanu apgabals, kurā notiek proporcionālas vēlēšanas. Ja iedzīvotāju skaits ir 5000 vai vairāk, tad kandidātus var izvirzīt politiskās partijas vai to priekšvēlēšanu apvienības. Ja iedzīvotāju skaits teritorijā ir mazāks par 5000, tad kandidātus var izvirzīt arī vēlētāju apvienības.
Lēmējinstitūcijas domes vai padomes ir skaitliski nelielas- no 7 līdz 15 deputātiem.
Vēlēšanu sistēmas īpatnība Latvijā- grozāmie saraksti- dod vēlētājam iespēju izvēlēties sev patīkamu kandidātu, taču samazina saraksta iesniedzēja iespējas panākt kompetentāko kandidātu ievēlēšanu. Ir piecu veidu vēlēšanas- aizklātās, tiešas, vienlīdzīgas, vispārīgas un brīvas. Latvijā valda uzskats, ka sabiedrības integrācijas nolūkā jāveicina nepilsoņu interesi iegūt pilsonību, nevis jāpiešķir viņiem daļējas politiskās tiesības vēlēt vai tikt ievēlētiem pašvaldībās. Arī Eiropas Padomes dalībvalstīs ideja piešķirt pašvaldību vēlēšanu tiesības jebkuram ārzemniekiem nav populāra.
Vēlēšanās ir svarīgi arī programmas veidošana, kas ir jābalsta uz vēlētāju loka izpēti, noskaidrojot savu un potenciālo vēlētāju intereses. Programmu jāorientē uz potenciālo vēlētāju loku, nevis visiem vēlētājiem. Tajā jāsniedz īsas, saprotamas atbildes uz politiskās dienas kārtības jautājumiem. Vēlēšanu stratēģijas uzdevums ir centies panākt savam sarakstam labvēlīgu politisko dienas kārtību pirmsvēlēšanu periodā.
…