Kursa darba temats ir centrālā banka un tās funkcijas. Kā zināms, centrālā banka ir būtiska makroekonomikas sastāvdaļa, līdz ar to ir svarīgi, lai tā veiksmīgi darbotos un pildītu savas funkcijas. Taču kādas īsti ir tās funkcijas, tiks noskaidrots šajā darbā.
Darba mērķis ir izpētīt un aprakstīt centrālās bankas funkcijas un to nozīmi, kā arī noskaidrot, kā šīs funkcijas un uzdevumi darbojas Latvija Bankā.
Lai sasniegtu darba mērķi, bija nepieciešams atrast attiecīgo teorētisko materiālu par to, kādas funkcijas tad pilda centrālā banka un kāda tai ir nozīme monetārās politikas īstenošanā valstī. Bija nepieciešams atrast materiālus arī par Latvijas Banku, jo tā tika izvēlēta par uzskatāmu piemēru šo funkciju īstenošanai centrālajā bankā.
Darbā vispirms tiek sniegts ieskats dažu pasaules lielāko centrālo banku dibināšanas procesā un apskatīts, cik katra no tām ir neatkarīga no savas valsts valdības. Šeit tiek minētas tādas bankas kā ASV Federālo Rezervju Sistēma, Vācijas Bundesbanka, Kanādas Banka, Eiropas Centrālā Banka un vēl dažas citas. Pēc tam seko svarīgāko centrālās bankas funkciju un Latvijas Bankas funkciju un uzdevumu apraksts.
Rakstot kursa darbu, teorētiskajam pamatojumam tika izmantota literatūra angļu valodā, jo latviešu valodā grāmatas par centrālo banku nebija pieejamas. Savukārt, lai aprakstītu Latvijas Bankas funkcijas, tika izmantoti informācijas resursi, kas pieejami šīs bankas mājas lapā Internetā.
No visām centrālajām bankām pasaulē Federālajai Rezervju Sistēmai ir visneparastākā struktūra. Lai saprastu, kā šī struktūra ir veidojusies, jāatgriežas 1913.gadā, kad tā tika radīta.
Pirms 20.gadsimta Amerikas politikas raksturīga iezīme bija bailes no centralizētas varas un tas bija viens no iemesliem, kāpēc amerikāņi pretojās centrālās bankas dibināšanai. Vēl viens iemesls bija tradicionālā amerikāņu neticība bagāto aprindām, kuru pazīstamākais simbols bija centrālā banka. Amerikāņu publikas atklāto naidīgumu pret centrālās bankas pastāvēšanu veicināja pirmo divu eksperimentālo centrālo banku demisija. To funkcija bija banku sistēmas kārtības nodrošināšana. Savienoto Valstu Pirmā banka tika izjaukta 1811.gadā, bet Savienoto Valstu Otrā bankas nacionālais gars nomira 1836.gadā, kad 1832.gadā prezidents Endrjū Džeksons aizliedza tās atjaunošanu.
Otrās bankas beigas 1836.gadā radīja dažas problēmas Amerikas finanšu tirgum, jo nebija kreditora, kas varētu nodrošināt rezerves banku sistēmai, lai novērstu banku bankrotu. Kopš tā laika 19.gadsimtā un 20.gadsimta sākumā valstiskas banku krīzes notika ik pa 20 gadiem, bet kulminācija tām bija krīze 1907.gadā. Šī 1907.gada krīze beidzās ar tik plašu banku bankrotu un ar tik būtiskiem debitoru zaudējumiem, ka beidzot cilvēki bija pārliecināti, ka ir nepieciešama centrālā banka, lai turpmāk izvairītos no šādām krīzēm.
Amerikas tautas naidīgums pret publiskajām bankām un centralizētu varu radīja lielu pretošanos vienas centrālās bankas dibināšanai, kāda, piemēram, ir Anglijas Banka. Bailes radīja tas, ka bagāto intereses varētu ietekmēt tādu institūciju kā Volstrīta, lai iegūtu kontroli pār ekonomiku un tas, ka centrālās bankas federālās operācijas var sekmēt pārāk lielu valdības iejaukšanos privāto banku lietās. Nopietnas nesaskaņas radīja jautājums, vai centrālajai bankai jābūt privātai bankai vai arī valsts institūcijai. Karsto debašu dēļ, kompromiss netika atrasts. Saskaņā ar Amerikas tradīcijām, Kongress sīki izstrādāja rēķinu un bilances sistēmu un ierakstīja to Federālo Rezervju aktā 1913.gadā, un tas radīja Federālo Rezervju Sistēmu ar tās 12 Federālo Rezervju bankām.…
