Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
1,99 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:684483
 
Vērtējums:
Publicēts: 24.07.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Pamatskolas
Literatūras saraksts: 4 vienības
Atsauces: Nav
Darba fragmentsAizvērt

Čemurziežu dzimta (Apiaceae syn. Umbelliferae) ietilpst divdīgļlapju klasē. Latvijā pieder daudzgadīgi, retāk viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi ar dobjiem, parasti stāviem stublājiem. Taču sastopami ir arī čemurziežu dzimtas krūmi vai puskrūmi. Pie pamatnes ir lapu rozete, turpretī lapu plātne ir šķelta vai dalīta, retāk vesela. Rozetes un stublāja apakšējās daļas lapas ar kātu, augšējās – sēdošas, ir ar vienkāršāku plātnes uzbūvi. Čemurziežiem ir nelieli divdzimumu ziedi, ar 5 saaugušām kauslapām, kas redzamas sīku zobiņu veidā. Arī vainaglapas ir piecas – brīvas, veselas vai ar jomu galā, visbiežāk otrādi olveidīgas, ar uzliektu galu. Uz nektārija diska atrodas piecas putekšņlapas. Turpretī auglenīca ir saaugusi no 2 augļlapām; tai ir 2 irbuļi un galiņveida drīksnas. Ziedi sakārtoti saliktos, retāk vienkāršos čemuros vai galiņveida ziedkopās. Lapas, kas ietver saliktā čemura pamatu veido vīkalu, bet lapas, kas ietver čemuriņu – par vīkaliņu. Augus apputeksnē, galvenokārt, kukaiņi. Augļi – sausi skaldaugļu sēkleņi, kam abi merikarpiji (skaldeņi) pēc nogatavošanās paliek karājamies pie karpofora; tāpēc abi merikarpijus sauc par karuļiem, bet skaldaugli par dvīņkaruli. Augļu forma un virsma ir ļoti daudzveidīga, taču viņus izplata pārsvarā vējš, ūdens, dzīvnieki un, protams, cilvēks. Visās augu daļās ir daudz ēterisko eļļu.

Lielākā čemurziežu dzimtas sugu daudzveidība ir zemeslodes mērenajos un subtropu apgabalos. Dzimtā ir aptuveni 420 ģintis, kurās ietilpst arī aptuveni 3100 sugu. Latvijā konstatētas 34 ģintis ar 47 sugām, kuras sīkāk var iedalīt – 37 sugas ir autohtonas, 6 ir adventīvas, bet 4 – dārzbēgļi). Kā garšaugus plaši kultivē dilles, pētersīļus, selerijas, retāk lupstājus, fenheļus. Latvijā plašāk izplatītās ģintis ir cemeres, gārsas, kārveles, ķimenes, latvāņi, noragas, rūgtdilles, suņuburkšķi, zirdzenes; samērā bieži sastopamas ģintis ir burkāni, dziedenītes, pastinaki, selīnes, suņpētersīļi, velnarutki; retāk sastopamas ģintis – berulas, bezgales, briežsaknes, dobspārnes, falkārijas, knīdijas, padilles, koriandri, sārtburkšķi, stobuļi, suņstobri, vairoglapas, zilpodzes, zvaigznītes. Šajās ģintīs ir sastopamas arī desmit aizsargājamas sugas. …

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −2,48 €
Materiālu komplekts Nr. 1162605
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties