Cements, plašā nozīmē katra saistoša viela, ar ko panāk viendabīgu vai neviendabīgu materiālu savienojumu: piemēram, runā par zobu cementu, linoleja cementu u.t.t.:šaurā nozīmē mākslīga hidrauliska saistītāja viela, ko dabū apdedzinot līdz saķēpāšanai mālainu un kaļķainu materiālu maisījumu, un dabūto produktu (klinkeru) smalki samaļot. sajaukts ar ūdeni, cements pēc kāda laika sacietē, atšķirīgi no kaļķu javas, kuras sacietēšanai vajadzīga gaisa ogļskābā gāze. Tāpēc cements noder virszemes un zemūdens celtnēm.
2[CaSO 0,5H O]+3H O=[CaSO 2H O]
Par saistītājmateriālu izmanto arī dzēsto kaļķu, smilšu un ūdens maisījumu (kaļķu java). Kaļķu java sacietē, jo Ca(OH) absorbē no gaisa CO un pārvēršas par kristālisku CaCO :
Ca(OH) +CO = CaCO + H O
Vienlaikus rodas arī kalcija silikāti.
Dabiskajā ūdenī esošie kalcija un magnija sāļi piešķir tam cietumu. Izšķir pārejošo un pastāvīgo ūdens cietumu. Pārejošo cietumu ūdenim piešķir Ca (ll) un Mg (ll) hidrogēnkarbonāti, pastāvīgo cietumu Ca (ll) un Mg (ll) sulfāti un hlorīdi.
Pēc ķīmiska sastāva cementi galvenokārt ir Ca silikāti un Ca alumināti, t.i., to sastāvā ietilpst Si un Al - ķīmiski elementi, kuriem sevišķi piemīt tieksme veidot heteroķēžu polimērus ( to pamatā ir saites Si - O - Si un Al - O - Al).…
