ad tu aplūko gleznu,klausies mūziku, skaties teātra vai baleta izrādi,lasi grāmatu,tevī rodas pārdomas,pārdzīvojumi, vērtējumi.Tu saki: “Šī grāmata bija aizraujoša.Šī glezna ir ļoti skaista.Filma bija briesmīga.”
Tātad cilvēks,kurš radījis gleznu,izrādi,grāmatu(mākslinieks) ir tevi ietekmējis,mudinājis sajust,domāt,vērtēt.Tu mācies atšķirt skaisto no neglīta,labo no ļaunā,vērtīgo no nevertīgā,tu izjūti prieku, skumjas,dažreiz arī nepatiku,tu sapņo un fantazē,iejūties mākslinieka pasaulē.
Tāpēc jau mākslinieks rada mākslas darbu,lai skatītajā,klausītajā radītu neparastas,neikdienišķas sajūtas.
Cilvēki vēlas izteikties ar vārdiem, skaņām,krāsām,kustībām.Katram mākslas veidam ir savi izteikšanas līdzekļi. Piemēram, mūzika ir skaņu māksla ;
glezniecība ir krāsu māksla ;
tēlniecība ir formas māksla ;
balets ir dejas māksla ;
literatūra ir vārda māksla .
Iztēlosimies daodzo pasaules rakstnieku un dzejnieku sarakstīto grāmatu pasauli kā augstu kalnu! (Sākumā visu uzrakstīto un grāmatās izdoto sauca par literatūru,šis nosaukums cēlies no latīņu valodas vārda “litera”,kas apzīmē burtu.)
Mūsdienās grāmatu kopumu,kuru sarakstījuši rakstnieki vai dzejnieki (autori),sauc par daiļliteratūru (franču valodā “belles lettres”nozīmē daiļie burti,raksti).
Tu redzi,ka stāvajā daiļliteratūras kalnā ir iestaigatas daudzas takas un taciņas,jo katrs daiļliteratūras autors izvēlējis savu ceļu-tieši to,kurš viņam interesantāks,varbūt arī drošāks,lai dotos kalnā,bet tas noteikti ir viņa ceļš.Tajā rakstnieks vislabāk spēj parādīt cilvēku jūtas,domas,uzskatus un piedzīvojumus.…