IEVADS
Kopš automašīnas izgudrošanas aktuāla problēma kļuva drošība uz ceļiem. Laika gaitā drošību uz satiksmes ceļiem sāka reglamentēt likumi, kuri vēsturiski ir mainījušies atbilstoši sabiedrībā notiekošajām izmaiņām. Šobrīd ir pieņemti dažādi likumi, nosakot ierobežojumus, kas saistīti ar satiksmes drošības organizāciju un paredz pārkāpēju sodīšanu.
Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpēji pārsvarā tiek sodīti administratīvi, taču par atsevišķiem pārkāpumiem iestājas kriminālatbildība. Praksē šis ir visai izplatīts noziedzīgs nodarījums, kam par iemeslu ir autobraucēju agresīvs braukšanas stils un visai zemais auto vadīšanas kultūras līmenis, kā arī alkohola un citu apreibinošu vielu koncentrācijas līmenis vadītāja organismā. Ceļu satiksmes negadījumu analīze liecina, ka ļoti bieži tos rada transportlīdzekļu vadīšana alkohola reibumā. Pēc Ceļu satiksmes un drošības direkcijas datiem 2006.gada pirmajos četros mēnešos alkohola reibumā ir izdarīti 235 pārkāpumi, kas ir gandrīz uz pusi mazāk kā 2005.gada pirmajos četros mēnešos.
Šobrīd ir arī bargāki administratīvie sodi par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē. Atkārtoti gadā laikā vadot transportlīdzekli alkohola reibumā vai narkotisko vielu iespaidā vadītājam iestājas kriminālatbildība.
Šajā darbā tiek aplūkots kādos gadījumos persona tiek saukta pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 260.panta.
Sodu likumu vēsturiskā attīstība Latvijā
Pozitīvo krimināltiesu vēsture pēc būtības ir sodu institūta vēsture. Sods ir viena no agrākajām sociālās dzīves parādībām, un šā institūta evolūcija uzskatāma par vienu no spēcīgākiem faktoriem tiesību attīstībā.
Vēsturiski pirmā bija personīgā atriebība, ko cietušais, līdzīgi zvēriem, vērsa pret viņam nodarīto objektīvo kaitējumu. Pakāpeniski tā pārvērtās asins atriebībā un vēlāk grupu atriebībā starp dažādām ciltīm. Jau cilvēku kopdzīves pirmsākumā parādījās apkārtējās sabiedrības kopdzīves reakcija pret izdarīto- it kā sociāla reakcija pret antisociālu nodarījumu. Sākotnēji noziedznieku izpirkšanas nolūkā ziedoja kā upuri dievībai, bet vēlāk sabiedrība noziedznieku izstūma no sava vidus.
…
