Krimināltiesiskās atbildības jēdziens vienmēr ir bijis aktuāls tiesību teorijā, jo šo atbildības veidu norobežošana nosaka, tiesībpārkāpumu izdarījušās personas atbildības pakāpi. Tikai uzzinot, vai persona izdarījusi noziedzīgu nodarījumu vai kriminālpārkāpumu, iespējams viņu saukt pie atbildības.
Referāta mērķis ir izpētīt ceļu satiksmes negadījumu izraisītāju krimināltiesiskās atbildības raksturojumu un to atšķirību.
Kopš automašīnas izgudrošanas aktuāla problēma kļuva drošība uz ceļiem. Laika gaitā drošību uz satiksmes ceļiem sāka reglamentēt likumi, kuri vēsturiski ir mainījušies atbilstoši sabiedrībā notiekošajām izmaiņām. Šobrīd ir pieņemti dažādi likumi, nosakot ierobežojumus, kas saistīti ar satiksmes drošības organizāciju un paredz pārkāpēju sodīšanu.
Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpēji pārsvarā tiek sodīti administratīvi, taču par atsevišķiem pārkāpumiem iestājas kriminālatbildība. Praksē šis ir visai izplatīts noziedzīgs nodarījums, kam par iemeslu ir autobraucēju agresīvs braukšanas stils un visai zemais auto vadīšanas kultūras līmenis, kā arī alkohola un citu apreibinošu vielu koncentrācijas līmenis vadītāja organismā. Ceļu satiksmes negadījumu analīze liecina, ka ļoti bieži tos rada transportlīdzekļu vadīšana alkohola reibumā.
Praksē šis ir visai izplatīts noziedzīgs nodarījums, kam pēdējos piecos gados, neskatoties uz to, ka tas ir kriminālpārkāpums, ir tendence nevis samazināties, bet gan palielināties. Ceļu satiksmes negadījumu analīze liecina, ka ļoti bieži transportlīdzeklis tiek vadīts alkohola reibumā, retāk narkotisko vielu iespaidā.
Šobrīd ir arī bargāki administratīvie sodi par transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē. Atkārtoti gadā laikā vadot transportlīdzekli alkohola reibumā vai narkotisko vielu iespaidā vadītājam iestājas kriminālatbildība.
Šajā darbā tiek aplūkots kādos gadījumos persona tiek saukta pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 260.panta., 262.panta.
Cilvēks ir atbildīgs par likuma normu aizliegumu un prasību neievērošanu. Persona, kas pārkāpj sabiedrībā pastāvošos uzvedības noteikumus, izjūt savas rīcības negatīvās sekas, kuras atkarībā no uzvedības noteikumu pārkāpšanas smaguma, izpaužas šīs personas nosodīšanā, tās tiesību ierobežošanā vai atņemšanā, vai arī citādu piespiedu līdzekļu piemērošanā.
Darba tēmu izvēlējos, jo strādājot Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsēta tiesā, nācies secināt, ka mūsu valsts likumdošanā ir saskatāmas nepilnības. Bieži vien, ņemot vērā šīs nepilnības, likumpārkāpējs tiek cauri sveikā.…
