Ievads
Mūsdienās sakarā ar jaunākās tehnoloģijas ieviešanu un strauju darba ražīguma piaugumu dažādās ražošanas nozarēs, kā arī sakarā ar jaunu ražošanas nozaru izveidošanos celšanas tehnikai jānodrošina arvien sarežģītāku uzdevumu izpilde. Tas iespējams, pilnveidojot esošās un radot jaunas celšanas mašīnas ar lielāku darbības drošumu.
Celtņu attīstība ir ļāvusi ievērojami atvieglot ēku būvniecību, sarežģīt to konstruktīvos risinājumus, kā arī palielināt būvniecības apjomus un tempu. Šobrīd pasaules praksē jau izmanto tādus celtņus, kuru celšanas jauda vairākkārtīgi pārsniedz RTU mācību literatūrā minētos datus, šādu celtņu izmantošana dod iespēju samontēt lielākas jau gatavās detaļas, kas samazina konkrēta objekta celtniecības termiņus. Turklāt pasaules apdzīvotākajās vietās katastrofāli trūkst apbūves laukumu, tādēļ apbūve neplešas platumā, bet augstumā, kas mudina inženierus domāt un radīt arvien jaunus celtņu risinājumus.
Lai garantētu mašīnas darbības drošumu un novērstu avārijas, nozīmīgākās detaļas izgatavo no augstvērtīgākiem materiāliem. Pieaugot celšanas augstumiem un sarežģītības pakāpei, palielinās negadījumu skaits, tieši tāpēc celtņu drošības ierīcēm, mūsdienās tiek pievērsta liela uzmanība. Referāta tēma ir ļoti aktuāla, jo celtņi tiek izmantoti arvien biežāk, tāpēc tiem ir jānodrošina drošība.
Celtņi
Par celtņiem sauc samērā sarežģītas mašīnas, ar kurām kravu var celt (nolaist) un pārvietot pa vēlamo trajektoriju celtņa izlices rādiusā.
Celšanas iekārtas kravu pārvieto tikai vienā (vertikālā, slīpā vai horizontālā) virzienā, tāpēc tām (izņemot telferus) ir tikai kravas celšanas mehānisms. Celtņiem bez tam ir celtņa, torņa vai izlices grozīšanas mehānisms, izlices celšanas (nolaišanas) mehānisms vai kravas ratiņu pārvietošanas mehānisms, bet dažiem celtņiem ir arī braukšanas mehānisms.
Celšanas mašīnās izmanto elektromotorus un iekšdedzes motorus, kā arī hidraulisko un pneimatisko piedziņu.
Elektromotora vadības automatizācija ļauj plašās robežās regulēt attiecīgā mehānisma ātrumu un precīzi novietot kravu. Iekšdedzes motorus galvenokārt izmanto universālo pašgājēju celtņu piedziņai. Celtņos nereti izmanto hidrostatisko piedziņu, kas nodrošina iespēju bez pārnesumkārbas laideni mainīt ātrumu. Pneimatisko piedziņu galvenokārt izmanto celtņu palīgierīcēm un vadības ierīcēm.
Celtniecībā un būvkonstrukciju rūpnīcas leitojamiem celtņiem ir trīs darba režīmi – viegls, vidējs vai smags. Celšanas mašīnu atsevišķi mehānismi var darboties dažādos režīmos. Mašīnas kopīgo darba režīmu nosaka pēc tās galvenā mehānisma - kravas celšanas mehānisma režīma. Parasti montāžas darbiem raksturīgs viegls, kraušanas darbiem – vidējs, bet darbas ar pašgrābjiem – smags darbības režīms.
…
