Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
4,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:799200
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 14.03.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 16 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    3
1.  Ceļš uz V.Republiku Francijā    4
2.  Piektā Republika, 1958 – 1978    6
3.  V Republikas Konstitūcija    10
4.  Politiskās partijas    15
  Nobeigums    18
  Izmantoto uzziņas avotu saraksts:    20
Darba fragmentsAizvērt

Piektās republikas laikā tika pieņemta jauna konstitūcija, par pirmo prezidentu kļuva Šarls de Golls. 1966. Francija izstājās no NATO militārās organizācijas. 1969. gadā Šarla de Golla valdība organizēja referendumu par administratīvi teritoriālās pārvaldes sistēmas reorganizāciju un Senāta reformu. Pēc neveiksmes referendumā Šarls de Golls bija spiests atstāt prezidenta posteni. Nākamais Francijas prezidents bija Žoržs Pompidū. 1974. gadā par prezidentu tika ievēlēts Valerī Žiskārs d`Estēns. Paplašinājās Francijas sadarbība ar NATO. 1981. gadā par prezidentu kļuva Fransuā Miterāns, bet 1995. – Žaks Širaks.
V. Republika ir politiskais režīms, kurš, ar nelielām modifikācijām, eksistē līdz šai dienai. Tāpēc savā referātā skatīsim arī mūsdienu skatījumu V. Republikai.
Balstoties uz Aristoteļa domām, monarhijai ir iespēja kļūt par tirāniju, aristokrātijai – par oligarhiju (bagāto interešu atbalstīšana), bet laba demokrātija var orientēties tikai uz nabadzīgo interesēm, tāpēc neviena no filozofa klasificētām valdības formām neatspoguļo visu tautas slāņu intereses. Filozofa skatījumā vislabākā vara ir visu triju formu (monarhija, aristokrātija un laba demokrātija) apvienošana mērenā daudzumā, atkarībā no reālās situācijas[ 6].
Franču politologs Žans Ļuks Šabo atzīmēja, ka mūsdienu demokrātijas lielā mērā atbilst jauktās valsts iekārtas modelim, respektīvi, monarhijas, aristokrātijas un demokrātiskas republikas apvienojumam, bet pie nosacījuma, ka no pirmām divām formām tiek izņemts varas mantojuma princips [1;154].
Balstoties uz Aristoteļa domām, laba demokrātija var orientēties tikai uz nabadzīgo interesēm, tāpēc neviena no filozofa klasificētām valdības formām neatspoguļo visu tautas slāņu intereses. Filozofa skatījumā vislabākā vara ir visu triju formu (monarhija, aristokrātija un laba demokrātija) apvienošana mērenā daudzumā, atkarībā no reālās situācijas. Tāpēc apskatījām filozofa valdību formu klasisko tipoloģiju.…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −3,98 €
Materiālu komplekts Nr. 1169395
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties