2.Epidemioloģija
Jaunākajos pētijumos norādīts, ka celiakijas slimības sastopamība Eiropas valstīs ir no 1 :150 līdz 1 : 300 eiropiešu, lai gan lielākajai daļai cilvēku celiakija paliek neatklāta visas dzīves laikā.
Celiakijas slimība bieži tiek pārmantota. Publikācijās minēts, ka celiakijas slimība ir arī apmēram 10% celiakijas slimnieku pirmās pakāpes radinieku. Šie secinājumi saskan ar iepriekšējo pētijumu datie, kas atklāja spēcīgu saistību starp celiakiju un cilvēka liekocītu antigēniem DQ2/DQ8.
Nesenos pētijumos, kur tika analizēta zema riska populācija, apstiprinājās dati, ka zema riska grupas iezplatība ir 1 : 22 pirmās pakāpes radiniekiem, 1 : 56 simtomātiskiem subjektiem un 1: 33 asimptomātiskiem subjektiem. Līdzīgi skaitļi ziņoti arī par Eiropas valstīm.[2]
3.Celiakijai raksturīgās komplikācijas
Dzelzs deficīta anēmija - sastopama praktiski visiem celiakijas slimniekiem. Dzelzs deficīta anēmija ilgst, līdz kamēr zarnu gļotāda ir atjaunota un dzelzs reserves ir papildinātas. Ilgstoša sekošana seruma ferritīna daudzumam ir nozīmīga, lai noteiktu, vai anēmija ir izārstēta.
Laktozes intolerance – bārkstiņu atrofijas dēļ celiakijas slimniekiem rodas arī laktozes mazspēja un šiem slimniekiem piens izraisa gremošanas traucējumus. Par spīti tam, ka piens celiakijas slimniekiem izraisa ar gremošanu saistītas sūdzības, piens un piena produkti šiem slimniekiem īpašu kaitējumu nenodara. Ja slimnieks ievēro aglutēna diētu un bārkstiņas atjaunojas, tad daudziem celiakijas slimniekiem laktāzes mazspēja izzūd un pienu šie slimnieki panes labi. Ja celiakijas slimniekam ir vēl otra slimība – pārmantota laktāzes mazspēja, tad piens izraisa gremošanas traucējumus arī tad, ja aglutēna diētas nosacījumi tiek precīzi ievēroti. [4]
…
