Cēlgāzes ir gāzveida vielas, ko veido VIII grupas elementu atomi. Tās sastāv no atsevišķiem atomiem un ir bezkrāsainas gāzes ar ļoti zemu ķīmisko aktivitāti. Agrāk tās sauca arī par inertajām gāzēm, taču izrādījās, ka kriptons un ksenons tomēr ir reaģētspējīgas vielas. Visvairāk gaisā ir argona, kas sastāv no Ar atomiem. Argons ieņem 0,93 % no sausā gaisa tilpuma. Neona Ne gaisā ir daudz mazāk (0,0018 %), un vēl mazāk tajā ir hēlija He (0,0005 %).
Cēlgāzes ķīmiskā ziņā ir ļoti inertas. Inertuma iemesls ir tas, ka šo gāzu atomos ārējā elektronu čaulā ir 8 elektroni (hēlija atomam 2 elektroni). Tā kā šādas elektronu čaulas ir ļoti stabilas, cēlgāzu atomiem nepiemīt tieksme ne elektronus atdot, ne arī pievienot, t.i., tie neveido ķīmiskās saites. Ar citiem elementiem cēlgāzes nesavienojas un arī pašas neveido molekulas. Cēlgāzes sastāv no atsevišķiem atomiem.
Cēlgāzes lieto gaismas reklāmu cauruļu pildīšanai. Ja, piemēram, caurulē ir iepildīts neons, tad elektriskā izlāde šajā caurulē izraisa sarkanas gaismas izstarošanu.
Jau 1785. gadā angļu ķīmiķis G. Kavendišs pierādīja, ka ~1/120 daļa no gaisa tilpuma ir inerta, taču tālākus pētījumus viņš neveica.
…